Rostoka plāno gigantisku ūdens uzkrāšanas tvertni zaļai apkurei!

Rostoka plāno gigantisku ūdens uzkrāšanas tvertni zaļai apkurei!

Rostokā kaut kas notiek klimata aizsardzības jomā! Rostokas komunālajiem uzņēmumiem ir lieli plāni katru gadu ietaupīt 400 000 tonnu CO₂, piemēram, šis Baltijas jūras laikraksts ziņots. Līdz 2035. gadam divas trešdaļas pilsētas apkures sistēmu būtu jādarbina tikai ar “zaļo” enerģiju. Lai sasniegtu šo ambiciozo mērķi, pašvaldības komunālie uzņēmumi plāno Petersdorfer Straße izbūvēt vienu no lielākajām karstā ūdens uzglabāšanas tvertnēm Eiropā.

Kas īsti slēpjas aiz šīs mega izmēra ūdenskrātuves? Jaunā sezonas krātuve būs vienpadsmit reizes lielāka nekā esošā krātuve Marienē. Uzglabāts zem zemes, tas spēs uzglabāt līdz 500 000 kubikmetru ūdens temperatūrā līdz 98 grādiem pēc Celsija. Ar aptuveni 33 gigavatstundu siltuma jaudu ar šo enerģiju pietiek, lai Rostoku apgādātu ar siltumu mēnesi.

Investīcijas un progress

Pašvaldības komunālie uzņēmumi nākamajos četros gados plānojuši investīciju summu 250 miljonu eiro apmērā, bet kopējās izmaksas tiek lēstas iespaidīgā miljarda eiro apmērā. Federālā valdība atbalsta šo projektu ar dāsniem 99 miljoniem eiro. Tas ietver arī nodomu efektīvi izmantot siltumenerģiju no vietējiem uzņēmumiem, piemēram, Danpower. Rostokas jūras ostas sadedzināšanas iekārtas atkritumu siltums varētu būt vērtīgs enerģijas avots.

Vēl viens pašvaldības inženierkomunikāciju projekts ir esošā centralizētās siltumapgādes tīkla paplašināšana, kas jau aptver vairāk nekā 400 kilometrus. Tas nodrošina, ka aptuveni divām trešdaļām no 120 000 Rostokas mājsaimniecībām var nodrošināt centralizēto siltumu. Jaunu ēku vai veco apkures sistēmu nomaiņas gadījumā ir arī prasība pieslēgt centralizēto siltumu, lai vēl vairāk veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu enerģiju.

Klimata mērķu konteksts ES

Pašvaldību komunālo pakalpojumu sniedzēju saistības iekļaujas plašākā kontekstā: ES līmeņa dalībnieki cenšas samazināt CO₂ emisijas, attīstot tīrus enerģijas avotus. Vairāk nekā 20 procenti no ES patērētās enerģijas jau nāk no atjaunojamiem avotiem, un mērķis ir palielināt šo daļu līdz 42,5 procentiem līdz 2030. gadam, teikts tīmekļa vietnē. Eiropas Parlaments var lasīt. Šos centienus samazināt atkarību no fosilā kurināmā aktīvi atbalsta deputāti, pievēršot uzmanību arī ūdeņraža un jūras enerģijas avotu veicināšanai.

Ar šiem pasākumiem Rostoka parāda, ka tai ir laba iemaņa uz nākotni vērstiem risinājumiem. Ja viss noritēs pēc plāna, jaunā krātuve tiks pabeigta četros gados, lai nezaudētu finansējumu. Pilsēta ir labi ceļā uz to, lai ieņemtu pionieri ilgtspējīgas siltumapgādes jomā un tajā pašā laikā sniegtu izšķirošu ieguldījumu klimata aizsardzībā!