Suche
Mein Konto
Migrācijas kvota skolās: kurš lemj par mācību programmām?
Izglītības ministrs Oldenburgs uzsver valsts atbildību par migrācijas kvotām skolās un valodas atbalsta nozīmi.
Migrācijas kvota skolās: kurš lemj par mācību programmām?
Diskusijā par migrācijas kvotu skolās skaidrus vārdus atrada Mēklenburgas-Priekšpomerānijas izglītības ministre un Izglītības ministru konferences prezidente Simone Oldenburga. Viņa neredz Izglītības ministru konferences atbildības jomu, kad runa ir par maksimālo robežu bērniem ar migrantu izcelsmi. “Katrai federālajai zemei pašai jāizlemj, vai un kā tiek regulēts migrantu īpatsvars skolās,” uzsver Oldenburga. Par to ziņo Oldenburgas tiešsaistes laikraksts.
Salīdzinot ar citām federālajām zemēm, Mēklenburgas-Priekšpomerānijā ir salīdzinoši zems migrantu izcelsmes cilvēku īpatsvars. Oldenburga uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt finansējuma iespējas, lai visi bērni varētu apgūt vācu valodu, jo īpaši ar sagatavošanas klasēm, kas paredzētas, lai jauni imigrantiem bērniem un jauniešiem būtu vieglāk sākt kopīgu nodarbības. Tas ir īpaši svarīgi, jo vairāk nekā 40 procentiem skolēnu Vācijā tagad ir migrācijas izcelsme, informē Integrācijas mediju dienests.
Pretrunīga diskusija
Savukārt integrācijas komisāre Natālija Pavlika (SPD) šādu ierobežojumu noraida. Viņa uzskata, ka Vācijai nav vajadzīgas kvotas klasē. Drīzāk ir jāiegulda līdzekļi labi aprīkotās skolās. Vācijas skolotāju asociācijas prezidents Stefans Dills runā par “ideālu ideju”, bet saskata šķēršļus praktiskajā īstenošanā. Viņš norāda, ka lielais skolēnu skaits bez vācu valodas zināšanām apgrūtina mācīšanos un apšauba, no kurienes vajadzētu nākt bērniem, lai tie būtu kopā, īpaši pilsētās, kurās ir liels migrantu īpatsvars.
Izaicinājumi bēgļu bērniem
Vēl viens svarīgs punkts šajās debatēs ir bēgļu bērnu nodrošināšana un integrācija skolās. 2024. gada mikroskaitīšana liecina, ka aptuveni 1,9 miljoni ārvalstu studentu pieder pie kopējās Vācijas skolu sistēmas, kas veido 16 procentus no kopējā 11,4 miljonu skolēnu skaita. Šis skaitlis ir pieaudzis par 6 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vidēji bēgļu bērni uz mācību stundām gaida 7,1 mēnesi pēc ierašanās Vācijā.
Vairāk nekā 93 procenti no 6 līdz 10 gadus veciem bēgļiem apmeklē skolu, kas ir pozitīva tendence, taču tas liecina arī par to, ka 40,2 procenti no 15 gadus veciem jauniešiem ar bēgļu pieredzi mācās vecumam neatbilstošās klasēs. Kā liecina statistika, tam ir ievērojama ietekme uz izglītības panākumiem. Integrācijas mediju dienests atzīmē, ka diskriminācijas pieredze, piemēram, sliktāki snieguma reitingi, ir izplatīta tēma.
Rezumējot, var teikt, ka jautājums par migrācijas kvotām skolās ir sarežģīts un rada dažādus viedokļus. Lai gan dažas federālās zemes vēlas novilkt skaidras robežas, citas koncentrējas uz visu bērnu integrāciju un atbalstu neatkarīgi no viņu izcelsmes. Lai palielinātu vienlīdzīgas iespējas, jāiegulda ieguldījumi izglītības piedāvājumā un galvenokārt jāizmanto skolu darbinieki, lai adekvāti ņemtu vērā Vācijas studentu daudzveidību.