Brīdinājums par plūdiem: Baltijas jūras ātras audzes nodrošina trauksmi MV!
Brīdinājums par plūdiem: Baltijas jūras ātras audzes nodrošina trauksmi MV!
Greifswald, Deutschland - 2025. gada 18. jūlijā Baltijas jūras ūdens līmenis Meklenburgas-rietumu pomerānijā parāda dažādas šķautnes. Šīs vērtības ir svarīgas ne tikai iedzīvotājiem, bet arī tūrismam un lauksaimniecībai reģionā. Pašreizējās mērījumu stacijās ietilpst Wismar, Warnemünde, Althagen, Barth, Stralsund, Sassnitz un GreifSwald, lai nodrošinātu visaptverošu situācijas ainu. Dati no [ostsee zeitung] (https://www.ostsee-zeitung.de/lokales/ostsee-hochwasser-aktuelle-aktuelle-in-rostock-in-greifwald-am-am-am- Bodstedt ar 529 cm virs vidējā ūdens.
Ūdens līmenis Ralswiek, kas mēra 523 cm, ir īpaši pārsteidzošs. Citās stacijās, piemēram, Börzow un Questin, vērtības ir interesantas, taču dažās vietās, piemēram, Questin, uzrāda negatīvu atšķirību vidējam ūdenim ar -25 cm, kas norāda uz kritumu. Šīs norises uzsver plūdu aizsardzības nozīmi, jo, kā to uzsvēra līmeņa portāls MV, ir skaidras svārstības, kas var izraisīt negaidītus plūdus.Plūdu brīdinājumu nozīme
Brīdinājumi par plūdiem ir nepieciešami laika apstākļu galējību pieauguma laikā. Vācijas Baltijas jūras piekrastē šādus brīdinājumus paziņo plūdu centri, policija un ugunsdzēsības nodaļas. Dažādie kanāli svārstās no radio un televīzijas līdz vietnēm un brīdinājuma lietotnēm līdz digitālās reklāmas dēļiem. Šīs komunikācijas stratēģijas ir izšķirošas, lai informētu iedzīvotājus savlaicīgi, it īpaši pret smagiem vētras pieaugumu. Jāatzīmē, ka pēdējais smagais vētras pieaugums pagājušā gada oktobrī nodarīja zaudējumus 56 miljonos eiro, piemēram, Baltijas jūras zeitung ziņots.
Plūdu līmenis Warnemünde parāda vidējo plūdu līmeni 617 cm ar augstāko līmeni, kas jebkad mērīts pie 770 cm 1872. gadā. Tas parāda, ka mēs dzīvojam reģionā, ko rada dabas spēki, un tas ir pastāvīgi jāpielāgo, lai risinātu tādus nākotnes izaicinājumus kā klimata pārmaiņas. Šajā kontekstā ir interesanti zināt, ka plūdi visā pasaulē ir viena no visbiežāk sastopamajām dabas katastrofām. Saskaņā ar Statista, viņi kopš 2000. gada ir izraisījuši gandrīz 37 procentus no visām dabiskajām katastrofām.
Klimata pārmaiņas un plūdu risks
Infografika liecina, ka 7,6 procenti no visām vācu adresēm ir pakļautas statistikas plūdu riskam. Pilsētas telpiskajai plānošanai ir jāpielāgojas šim riskam, jo klimata pārmaiņas rada arvien vairāk ekstrēmāku laika situāciju. Dabisko plūdu zonu iznīcināšana un šo teritoriju attīstība nozīmē, ka plūdi kļūst ticamāki. Turklāt ir aptuveni 400 000 iedzīvotāju: nākamajos gados apdraud plūdus Vācijā, it īpaši gar upēm, piemēram, Reinu.
Nepieciešamība pastāvīgi paplašināt plūdu aizsardzību un dabisko aiztures istabu apsvēršana kļūst arvien steidzama. Pat ja reģioni aug, izmantojot jaunus būvniecības projektus, turpmākie notikumi ir jāveic, aplūkojot cilvēku un viņu apkārtnes drošību. Iepriekšējie plūdi un to finansiālā ietekme, piemēram, Sassnitz, kur jums bija jāatjauno vairāk nekā 42 miljoni eiro infrastruktūrai, liecina, ka ir nepieciešami ilgtermiņa plāni, lai saglabātu pēc iespējas zemāku risku.
Tāpēc atliek redzēt, kā tuvākajās nedēļās attīstīsies ūdens līmenis un vai daba mūs pārsteidz ar turpmākiem izaicinājumiem. Ir skaidrs, ka klimata pārmaiņu laikā mums jāpaliek modriem, lai nodrošinātu mūsu piekrastes reģionu drošību.Details | |
---|---|
Ort | Greifswald, Deutschland |
Quellen |
Kommentare (0)