Brēmerhāvena sāk ūdeņraža revolūciju: H2 Mare iekaro jūru!

Brēmerhāvena sāk ūdeņraža revolūciju: H2 Mare iekaro jūru!

Šodien Brēmerhāfenē sākas vērienīga projekta izmēģinājuma fāze: projekts “H2 Mare”. Šis ir pasaulē pirmais gadījums, kad ūdeņradis tiks ražots tieši atklātā jūrā, izmantojot jūras vēja turbīnas. Projektu īsteno tādas slavenas pētniecības institūcijas kā Vācijas Aviācijas un kosmosa centrs (DLR) un Fraunhofera vēja enerģijas sistēmu institūts (IWES), kā arī vairāki industriālie partneri. Brēmerhāfenes ostā plānota testa platforma, kurā tiks pārbaudīta ūdens elektrolizatoru integrācija vēja turbīnās, lai samazinātu tīkla izmaksas un izvairītos no nepieciešamības pēc spēka kabeļiem. Lielāko platību dēļ jūras vēja turbīnas var saražot vairāk enerģijas nekā to sauszemes kolēģi, vidēji uz vienu turbīnu ir 5 megavati, savukārt sauszemes turbīnas parasti saražo tikai 3,5 megavatus.

Īpaša uzmanība projektā tiek pievērsta apakšprojektiem “H2Wind” un “OffgridWind”. H2Wind optimizē PEM elektrolīzi īpašiem jūras apstākļiem, savukārt OffgridWind izstrādā modeļus, lai modelētu visu ražošanas ķēdi no vēja izmantošanas līdz ūdeņraža ražošanai. Vēl viens centrālais elements ir jūras ūdens atsāļošana, kas nepieciešama elektrolīzei. Brēmerhāfenē tiks uzstādīta izmēģinājumu iekārta, kas filtrē un silda Ziemeļjūras ūdeni.

Ekoloģiskie aspekti fokusā

Svarīgs ūdeņraža ražošanas aspekts jūrā ir ekoloģiskā ietekme. Helmholtz Center Hereon analizē jūras ūdeņraža ražošanas sekas uz Ziemeļjūras ekosistēmu. Izrādās, ka 500 megavatu elektrolīzes jūrā radītais siltums var lokāli paaugstināt ūdens temperatūru līdz pat 2 grādiem pēc Celsija. Šīs temperatūras izmaiņas var ietekmēt ūdenstilpes vertikālo noslāņošanos, kas savukārt var traucēt barības vielu transportu no dziļākiem ūdens slāņiem. Šādas izmaiņas var negatīvi ietekmēt fitoplanktona produktivitāti, kas veido jūras barības ķēdes pamatu. Tāpēc eksperti iesaka decentralizētu ūdeņraža ražošanu, lai samazinātu ietekmi uz vidi.

Pašlaik tiek pārbaudītas šīs jūras ūdeņraža ražošanas tehniskās iespējas un ekonomiskā dzīvotspēja. Pēc izmēģinājuma posma pabeigšanas rezultāti tiks prezentēti noslēguma konferencē 2025. gada rudenī. Projekta “H2 Mare” mērķis ir realizēt visu ķēdi no vēja enerģijas līdz ūdeņradim līdz iespējamiem pakārtotajiem produktiem, tostarp ilgtspējīgām degvielām, piemēram, Fischer-Tropsch produktiem un metanolam, tieši jūrā.

Finansējums un partnerības

Projekta, kas ir daļa no Vācijas nacionālās ūdeņraža stratēģijas, mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt desmit gigavatu elektrolīzes jaudu. Ar finansējuma kodu 03HY300A-R un kopējo finansējuma apjomu 37,4 miljoni eiro, H2 Mare projektu atbalsta 18 partneri, ko koordinē Karlsrūes Tehnoloģiju institūts. Papildus ūdeņraža ražošanai galvenā loma ir arī izejvielām ūdenim, CO2 un slāpeklim, kas ir jāiegūst tieši uz vietas no gaisa vai jūras. Šie pasākumi galu galā varētu palīdzēt samazināt atjaunojamo energoresursu infrastruktūras izmaksas un labāk izmantot piekrastes zonu novatorisko potenciālu.

Notikumi Brēmerhāfenē liecina, ka Vācija ir ceļā uz pioniera lomu ūdeņraža ražošanā ne tikai vietējā tirgū, bet arī kā paraugs starptautiskajā arēnā. Tādi projekti kā H2 Mare ir nozīmīgs solis ceļā uz ilgtspējīgu un videi draudzīgu enerģijas nākotni.