Brēmerhavens sāk ūdeņraža revolūciju: H2 ķēve iekaro jūru!

Brēmerhavens sāk ūdeņraža revolūciju: H2 ķēve iekaro jūru!

Bremerhaven, Deutschland - Brēmerhavenā šodien sākas vērienīga projekta izmēģinājuma posms: projekts "H2 Mare". Šī ir vispirms pasaule, kurā ūdeņradis ir jāizgatavo tieši jūras vēja turbīnu jūrā. Projektu īsteno tādas slavenas pētniecības iestādes kā Vācijas Aviācijas un kosmosa centrs (DLR) un Fraunhofer vēja enerģijas sistēmu institūts (IWES) un vairāki rūpniecības partneri. Testa platforma ir plānota Brēmerhavenas ostā, kur tiek pārbaudīta ūdens elektrolīzes integrācija vēja turbīnās, lai samazinātu tīkla izmaksas un izvairītos no nepieciešamības pēc enerģijas kabeļiem. Lielāku teritoriju dēļ jūras vēja turbīnas var saražot vairāk enerģijas nekā to kolēģi krastā, vidēji 5 megavatiem vienā sistēmā, savukārt sauszemes sistēmas parasti veic tikai 3,5 megavatus.

Projekta īpaša uzmanība tiek pievērsta apakšprojektiem "H2Wind" un "OffgridWind". H2Wind optimizē PEM elektrolīzi īpašiem apstākļiem jūrā, savukārt izstrādā modeļus, kas nav saistīti ar vēja modeļiem, lai modelētu visu ražošanas ķēdi no vēja lietošanas līdz ūdeņraža ražošanai. Vēl viens centrālais elements ir jūras ūdens relaksācija, kas nepieciešama elektrolīzei. Brēmerhavenā ir uzstādīta testa sistēma, Ziemeļjūras ūdens tiek filtrēts un sildīts.

Ekoloģiskie aspekti fokusā

Svarīgs ūdeņraža ražošanas aspekts jūrā ir ekoloģiskā ietekme. Helmholtz centrs šeit analizē jūras ūdeņraža ražošanas sekas līdz Ziemeļjūras ekosistēmai. Izrādās, ka 500 megavatu atkritumu siltums jūras elektrolīze var paaugstināt ūdens temperatūru līdz 2 grādiem pēc Celsija. Šīs temperatūras izmaiņas var ietekmēt ūdens ķermeņa vertikālo slāņošanos, kas savukārt var traucēt barības vielu transportēšanu no dziļākiem ūdens slāņiem. Šādas izmaiņas varētu negatīvi ietekmēt fitoplanktona produktivitāti, kas veido jūras barības ķēdes pamatu. Tāpēc eksperti iesaka decentralizētu ūdeņraža ražošanu, lai samazinātu ietekmi uz vidi.

Pašlaik joprojām tiek pārbaudīta šī ārzonu ūdeņraža ražošanas tehniskā iespējamība un ekonomika. Pēc izmēģinājuma posma pabeigšanas rezultāti ir jāizrāda galīgajā konferencē 2025. gada rudenī. Projekts “H2 Mare” cenšas realizēt visu ķēdi no vēja enerģijas līdz ūdeņradim līdz iespējamiem turpmākiem produktiem, ieskaitot ilgtspējīgu degvielu, piemēram, Fišera-tropsch produktus un metanolu.

Finansējums un partnerības

Projektam, kas ir daļa no Nacionālās ūdeņraža stratēģijas Vācijā, mērķis ir panākt desmit gigawatts elektrolīzi līdz 2030. gadam. H2 ķēdes projektu sedz 18 partneri ar finansējumu, kas datēts ar 03HY300 A-R un kopējais finansējums 37,4 miljonu eiro, ko koordinēja Karlsruhe institūts. Papildus ūdeņraža ekstrakcijai, arī galvenā loma ir ūdens, CO2 un slāpekļa izejvielām, kuras jāiegūst tieši no gaisa vai jūras. Galu galā šie pasākumi varētu palīdzēt samazināt atjaunojamās enerģijas infrastruktūras izmaksas un labāk izmantot ārzonu teritoriju novatorisko potenciālu.

BREMERHAVEN notikumi parāda, ka Vācija ir ceļā uzņemties novatorisku lomu ūdeņraža ražošanā un ne tikai vietējā tirgū, bet arī kā starptautiskās skatuves paraugs. Izmantojot tādus projektus kā H2 ķēve, svarīgs solis tiek sperts ilgtspējīgas un videi draudzīgas enerģijas nākotnes virzienā.