Brēmerhāvena: Steidzami saucams pēc palīdzības – ģimenei draud izraidīšana uz Afganistānu!

Brēmerhāvena: Steidzami saucams pēc palīdzības – ģimenei draud izraidīšana uz Afganistānu!

Mahdi Saberi no Brēmerhāfenes šobrīd piedzīvo īstu odiseju, jo viņš jau vairāk nekā divus gadus cīnās, lai no Irānas atgrieztu savu sievu Mariju un mazo dēlu. Ģimenes atkalapvienošanās pieteikums bija uz Vācijas iestāžu galda kopš 2022. gada un vēl nav izskatīts. Saberi, kurš 2017.gadā aizbēga no talibu uz Vāciju un kuram tagad ir Vācijas pase, ir izmisumā, jo viņa sievas vīzai drīz beigsies derīguma termiņš, kas var beigties ar deportāciju uz Afganistānu, radot lielas briesmas ģimenei. Saskaņā ar vietni butenunbinnen.de visi mēģinājumi paātrināt apstrādes procesu ir bijuši neveiksmīgi. Pat Brēmerhāfenes mērs Melfs Grancs lūdza Vācijas ārlietu ministra palīdzību, taču bez rezultātiem.

Savās nelaimēs Saberi plāno caur Stambulu lidot uz Teherānu, lai tur meklētu risinājumu. Tur viņam sākotnēji ir īstermiņa vīza uz 30 dienām un viņš cer atrast darbu. Tikmēr viņa sievai Marijai ir jāreģistrējas uzņemšanas centrā, lai izvairītos no izraidīšanas draudiem, kas var apdraudēt viņas dzīvību. Ar domu, iespējams, slepeni bēgt uz Afganistānu, lai nodrošinātu savu drošību no talibu, Saberi ir spiesta pieņemt traģiskus lēmumus. Viņa priekšnieks Torstens Kampens un uzņēmuma padome ir aiz muguras un jau ir uzrakstījuši vēstuli Turcijas vēstniekam, lai viņa ģimene varētu uz laiku izmitināt Turcijā.

Ģimenes atkalapvienošanās un izaicinājumi

Situācija ir līdzīga Satari ģimenei, arī no Afganistānas, kuras locekļi tika dramatiski nošķirti. Sorošs Satari ieradās Vācijā 2015. gadā, lai savai ģimenei nodrošinātu labāku dzīvi. Viņa sieva Šamsija kopā ar četrām meitām 2019. gadā veica grūto ceļu uz Vāciju, taču viņu pēdas pazuda pieturā. Divas meitas palika Irānā, un tagad viņas var pieskatīt tēvocis. Sātariem bija lielas grūtības atrast pareizos kontaktus ar Vācijas varas iestādēm. Pēc tam, kad Soross 2023. gadā saņēma uzturēšanās atļauju, viņš vēstniecībā Teherānā pieprasīja tikšanos ģimenes atkalapvienošanai, taču viņi joprojām gaida atbildi. Vidējais gaidīšanas laiks uz tikšanos Teherānā ir vairāk nekā gads, savukārt nedaudz uzlabotie nosacījumi, par kuriem tika pieņemts lēmums 2023. gadā, joprojām rada ilgu kavēšanos, ziņo zdf.de.

To afgāņu skaits, kuri dzīvo Vācijā un cenšas pievienot savas ģimenes, ir liels. Īpaši kopš talibu nākšanas pie varas 2021. gada augustā daudzi afgāņi ir devušies bēgļu gaitās uz kaimiņvalsti Irānu, kur bieži uzturas nelegāli. Pro Asyl runā par sliktu situāciju patvēruma procedūrā un aicina veikt digitalizāciju, lai procedūras atvieglotu. Tajā pašā laikā sabiedrība gaida ilgtermiņa risinājumus, jo situācija Afganistānā joprojām ir neskaidra.

Deportācijas uz Afganistānu

Bēgļu atgriešanās tiek apspriesta intensīvāk, īpaši attiecībā uz deportācijas politiku. Jūlijā uz Afganistānu tika deportēts 81 noziedznieks, pēc tam, kad 2024. gada augustā tajā pašā ceļojumā bija veikuši jau 28 cilvēki. Šīs ir pirmās deportācijas kopš Taliban nākšanas pie varas. Lai gan ziņojumi liecina par daļēji uzlabotu drošības situāciju atsevišķos Afganistānas reģionos, fakts joprojām ir tāds, ka represīvais Taliban režīms apdraud daudzu cilvēku, īpaši sieviešu un meiteņu, dzīvības. Saskaņā ar ANO bēgļu aģentūras teikto, eksperti nepārprotami neiesaka deportēt uz Afganistānu.
Četras Vācijas augstākās administratīvās tiesas arī ir lēmušas atšķirīgi par izraidīšanas juridisko pamatu, kas vēl vairāk sarežģī jau tā sarežģīto situāciju, var lasīt vietnē mediendienst-integration.de.

Vācijā ir vairāk nekā 12 500 afgāņu, kuriem ir jāpamet valsts un kuri cer, ka viņu uzturēšanās statuss tiks regulēts. Atliek noskaidrot, kā atbildīgās personas izskatīs ģimeņu atkalapvienošanās pieteikumus un kādi turpmākie pasākumi ir nepieciešami, lai cietušajām ģimenēm piedāvātu drošas mājas.