Brēmerhāfene migrācijas zīmē: iekšlietu ministri vēlas mainīt patvēruma politiku

Brēmerhāfene migrācijas zīmē: iekšlietu ministri vēlas mainīt patvēruma politiku

Federālie un štatu iekšlietu ministri nesen tikās Brēmerhāfenē, lai pārrunātu aktuālos jautājumus migrācijas politikā. Brēmenes iekšlietu senatora Ulriha Mērera (SPD) vadībā viņi nonāca pie secinājuma, ka ir nepieciešama vienota Eiropas pieeja, lai manāmi samazinātu migrāciju Vācijā. Federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts (CSU) uzsvēra, cik svarīgi ir “asināt” Kopējo Eiropas patvēruma sistēmu (CEAS). Konferences mērķis bija sūtīt skaidrus signālus un jo īpaši samazināt “vilkšanas faktorus”, kas piesaista migrantus uz Vāciju, ziņo. Pasaule.

Līdzās imigrācijas samazinājumam politiskajā dienaskārtībā ir arī izmaiņas patvēruma likumā. Dobrindts norādīja uz federālās valdības jaunajiem noteikumiem, kas cita starpā ietver ģimeņu atkalapvienošanās apturēšanu un izmaiņas drošās izcelsmes valstīs. Tika izskatīti vairāki vairāk nekā 80 darba kārtības jautājumi, tostarp elektroniskā dzīvesvietas uzraudzība kā līdzeklis sieviešu slepkavību apkarošanai un nepieciešamība risināt AfD.

Patvēruma sistēmas reforma

KEPS reformas process, ko Eiropas Komisija, ES Padome un Eiropas Parlaments apstiprināja 2023. gada decembrī, ir paredzēts, lai nodrošinātu vienotāku pieeju migrācijas politikai. The Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra uzsver, ka reforma tiek uzskatīta par tālejošāko izmaiņu pēdējo desmitgažu laikā, un tās rezultātā ES ir samazinājies patvēruma pieteikumu skaits. Pēc tam, kad 2020. gadā to skaits samazinājās līdz aptuveni 472 660, 2023. gadā tie pieauga līdz vairāk nekā 1,1 miljonam, un ievērojamu daļu no tā veidoja Vācija ar aptuveni 334 000 pieteikumu (29 procenti).

Šīs reformas galvenais punkts ir pārbaudes procedūras ieviešana visiem tiem, kas meklē aizsardzību un ierodas uz ES ārējām robežām. Lēmums par tiesībām uz aizsardzības statusu būtu jāpieņem divpadsmit nedēļu laikā. Jo īpaši tiks ieviests solidaritātes mehānisms, lai atvieglotu slogu valstīm, kurās liels skaits cilvēku meklē aizsardzību. Jaunās sistēmas mērķis ir nodrošināt efektīvākas procedūras, vienlaikus ievērojot pamattiesības, ko atbalsta neatkarīgi kontroles mehānismi.

Politiskie un sociālie izaicinājumi

Iekšlietu ministru konferencē tika apspriesti arī drošības politikas izaicinājumi, ko izraisījusi ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos. Dobrindts skaidri norādīja, ka ir nepieciešami aizsardzības pasākumi ebreju pilsoņiem un iestādēm, lai paaugstinātu drošības līmeni iespējamo apdraudējumu priekšā. Šis jautājums izpaužas arī pieaugošās spriedzes un migrācijas un drošības sarežģītās saiknes kontekstā.

Eiropas Parlamenta pieņemtā jaunā migrācijas un patvēruma tiesību aktu pakete nosaka turpmākus pamatnosacījumus. Cita starpā tas nosaka, ka dalībvalstīm ir jāpiedalās finansiāli patvēruma meklētāju pārvietošanā, un ir skaidras vadlīnijas, kā rīkoties, pēkšņi pieaugot migrantu pieplūdumam. Uzskatīja, ka nepieciešami arī saistītie noteikumi par patvēruma meklētāju aizturēšanu un pārvietošanās brīvību. Kā ES Parlaments dalībvalstīm jaunie noteikumi ir jāievieš nākamo divu gadu laikā.

Jāskatās, kā politiskie lēmumi un reformas ietekmēs faktisko migrāciju. Fakts ir tāds, ka izaicinājumi ir dažādi, un prasmīga šo jautājumu risināšana ir augsta prioritāte, lai saskaņotu gan humanitārās, gan drošības politikas prasības.