Brēmerhāvena cīnās par izdzīvošanu: 95 miljonu eiro budžeta robs!

Brēmerhāvena cīnās par izdzīvošanu: 95 miljonu eiro budžeta robs!

Finanšu laiki Brēmerhāfenē ir uz sliekšņa: pilsētai šogad ir gandrīz 100 miljonu eiro deficīts. Pilsētas mērs Torstens Neuhofs rezumē nopietno situāciju un ziņo, ka 2025. gada budžetu Brēmenes Senāts noraidīja, kas situāciju vēl vairāk sarežģī. Ņemot to vērā, Brēmerhāfenes maģistrātam bija nekavējoties jāveic pasākumi, lai novērstu gaidāmo maksātnespēju. Par laimi pilsētai: pretējā gadījumā algas vairs nebūtu maksātas 2023. gada pēdējā ceturksnī, taču tas tika novērsts, pateicoties Brēmenes štata pagaidu finansiālajam atbalstam. Neihofs uzsver: “Brēmerhāfena nevar kļūt maksātnespējīga, jo valstij ir pienākums”, kas saspringtajā situācijā ienes nelielu cerību.

Pašlaik nav apstiprināts budžets 2025. gadam; pēdējā draftā ir 95 miljonu eiro robs. Tagad maģistrātam ir jāpārskata šis budžets. Šo centienu ietvaros tiek prasīta ne tikai budžeta drošības koncepcija 2023. gadam, bet arī uzsvērta nepieciešamība ietaupīt sociālo lietu, izglītības un sporta jomā. Strīdīgs temats ir plānotie ietaupījumi ģimenes centros, kas tieši skar daudzus iedzīvotājus.

Sarunas ar Brēmenes Senātu

Sarunas starp Brēmenes Senātu un Brēmerhāfenes maģistrātu ievelkas. Noihofs kritizē Senāta vērtējumu, ka pilsētā ir pārmērīgs darbinieku skaits, un aicina uz personāla struktūru raudzīties atšķirīgi. Brēmerhāfena ir vairāk atkarīga no pašvaldības darbiniekiem, nekā daudzi cilvēki domā. Vienlaikus pilsēta panāca vienošanās ar Brēmenes Senātu par galvenajiem budžeta strīda punktiem. Taču 2023. gada budžets, kurā bija 50 miljonu eiro deficīts, netika apstiprināts pirms vasaras pārtraukuma. Tādā veidā Brēmerhāvena saņem piešķīrumus, kurus tā vēlāk būtu iekļāvusi tik un tā - t.i., nevis papildu naudu, bet gan novēlotu atbildi no valsts. Tāpēc pilsētas finansiālā neatkarība joprojām ir apšaubāma.

Situācija ir ne tikai draudīga Brēmerhāfenei, bet arī atspoguļojas valsts mērogā. Pašreizējais pētījums liecina, ka Vācijas pašvaldību finansiālā situācija pagājušajā gadā sabruka. Nodokļu ieņēmumi stagnē ekonomikas pavājināšanās dēļ, savukārt izdevumi, īpaši sociālajā sektorā, nemitīgi pieaug. Brižita Mohna no Bertelsmana fonda pauž pesimistisku skatījumu: "2024. gada deficīts liek apšaubīt pašvaldību finansiālo spēju rīkoties." Tam ir ilgtermiņa ietekme uz sociālo kohēziju pilsētās un kopienās.

Satricinājums vietējā politikā

Arvien skaidrāka kļūst nepieciešamība reformēt vietējās finanses. Neuhofs saskata negodīgu nodokļu izlīdzināšanas līdzekļu sadali un aicina Brēmerhāfenei nodrošināt labāku pozīciju. Līdzīgas sūdzības klīst par valsts centrālo kontroli pār budžeta sagatavošanu. Pašreizējā situācijā ir būtiski, lai federālās un štatu valdības ne tikai atzītu pašvaldību uzdevumus, bet arī noteiktu skaidru finansēšanas atbildību.

Jāskatās, vai sarunas starp Brēmerhāfenu un Senātu būs rezultatīvas un vai Brēmerhāfena spēs saglabāt savu finansiālo identitāti. Spiediens palielinās, jo gan iedzīvotāji, gan vietējās iestādes gaida skaidrus risinājumus.

Lai iegūtu papildinformāciju par pašreizējo situāciju Brēmerhāvenā, varat izlasīt ziņojumus no buten un iekšā, tagesschau.de un Bertelsmana fonds trase.