Merzs paliek Berlīnē: debašu centrā ir reformas un ārpolitika

Merzs paliek Berlīnē: debašu centrā ir reformas un ārpolitika

Šodien Bundestāgā tiek atklāta svarīga nodaļa Vācijas politikā. Kanclers Frīdrihs Mercs nolēmis nebraukt uz ANO Ģenerālo asambleju Ņujorkā, bet pilnībā koncentrējas uz savu mājas spēli Berlīnē. Šodien viņš otro reizi runā vispārējās debatēs tikai astoņu dienu laikā. Galvenā debašu tēma ir 2026. gada budžets, pēc tam, kad jau tika apspriests 2025. gada budžets. Pārsteidzoša ir koncentrēšanās uz valdības politikas galvenajām līnijām, savukārt detalizētie jautājumi par 3449 lappušu apjomīgo budžetu jāpaliek otrajā plānā. Nordsee-Zeitung ziņo, ka pagājušajā nedēļā Merz lūdza atbalstu steidzami nepieciešamajām reformām sociālajā sistēmā un aicināja būt pacietīgiem šo pasākumu īstenošanā.

Kas ir darba kārtībā?

Šodienas debatēs dominēs Merža paziņojumi, ka viņš virzīs reformas ne tikai rudens laikā, bet arī turpmākajos gados. Kritiķi gan atzīmē, ka Merzam savā runā jābūt konkrētam. Uzmanība tiek pievērsta arī ārpolitikai: it īpaši tiek gaidīts, ka Krievijas pārkāpumi NATO gaisa telpā būs centrālais jautājums. ASV prezidents Donalds Tramps aicinājis notriekt Krievijas lidmašīnas, kas iebrūk NATO gaisa telpā. Merzam būs jāparāda, kā viņš reaģē uz šo starptautisko izaicinājumu.

Vācijas izaicinājumi

Tie, kurus Merzs runās savā runā, ir sarežģīti. Kanclere jau iepriekš norādījusi uz draudiem brīvībai no militāra spēka un hibrīddraudiem. Vācija cīnās arī pret enerģijas cenu pieaugumu un protekcionisma spiedienu. Viņa vārdi skaidri parāda, ka viņš vēlas redzēt demokrātisku, konstitucionālu un sociāli taisnīgu Vāciju. Ir sācies “reformu rudens”, arī ņemot vērā Ukrainas kara radītos apstākļus, kas apdraud ne tikai aizsardzības spējas, bet arī sociālo stabilitāti. Federālā valdība ir uzsvērusi, ka ciešāka sadarbība ar sabiedrotajiem ir būtiska, lai risinātu izaicinājumus.

Izšķirošas ir plānotās izmaiņas sociālajā sistēmā: Mercs norādīja, ka ir jāpārdomā paaudžu līgums, lai neuzliktu jauniešiem papildu slogu. Ir pozitīvas ziņas par piekļuvi patvērumam, kas pērn tika samazināta par 60%. Šie pasākumi varētu būt daļa no plašāka plāna, lai palielinātu uzticēšanos politikai kopumā.

Merza ārpolitika

Pirmajos kanclera amatā Frīdrihs Mercs cenšas Vāciju padarīt starptautiski pamanāmu. Tādu personu kā Donalda Trampa un Vladimira Putina interese sarunāties ar Merzu liecina par viņa ietekmi. Viņš problēmu risināšanai izvēlējās skaidru un bieži vien tiešu valodu – piemēram, viņš ļoti skaidri pieminēja Izraēlas rīcību Irānā. Šīs stratēģijas riskus nevajadzētu novērtēt par zemu, jo tas viņu padara neaizsargātu. RND uzsver, ka Merzs tiek uztverts kā Vācijas interešu pārstāvis un viņa partijas popularitāte pieaug, C polDU.

Līdz ar gaidāmo NATO un ES samitu Merzam būs izaicinājums arī starptautiski. Izaicinājumi skar ne tikai ārpolitiku, bet arī iekšpolitiku: plānoto ekonomikas palīdzības pasākumu finansēšana vēl nav atrisināta un tuvāko nedēļu laikā kļūs par centrālo jautājumu.

Šodien Bundestāgā tiek noteikts politiskais kurss, un visu acis ir vērstas uz Mercu, kuram noteikti būs jāizrāda liela drosme, lai veiksmīgi īstenotu gaidāmās reformas un noturētu kopā savu koalīciju. Iespējams, Vācijas nākotne ir šī kanclera rokās, kurš, neskatoties uz kritiku, paļaujas uz mājas priekšrocībām.