Štrobls mudina vienotību: šādi Bādene-Virtemberga nodarbojas ar AfD!

Štrobls mudina vienotību: šādi Bādene-Virtemberga nodarbojas ar AfD!

Kas notiek politikas pasaulē? Iekšlietu ministru konference (IMK) Brēmerhāfenē šobrīd rada daudz diskusiju, īpaši par AfD. Bādenes-Virtembergas iekšlietu ministrs Tomass Štrobls (CDU) uzsver, cik svarīgi ir būt vienotiem attiecībās ar AfD. Pēc Štrobla domām, politikai jābūt tuvu cilvēku bažām un viņu problēmām jāuztver nopietni. Par to ziņo portāls Ludvigsburga24.

IMK Brēmerhāfenē, kas tiekas līdz piektdienai, risina dažādas tēmas, tostarp iekšējo drošību, migrāciju un arī pretrunīgi vērtēto AfD. Interese ir liela, jo īpaši tāpēc, ka federālajās vēlēšanās AfD vienā vēlēšanu apgabalā saņēma 43% balsu. Neraugoties uz intensīvām debatēm par iespējamo partijas aizliegumu, šobrīd nav gaidāms konkrēts lēmums, kā ZDF šodien ziņots.

Ministru attieksme

Štrobls uzsver, ka ir svarīgi nepieļaut ekstrēmistu centienus sabiedrībā. Visi iekšlietu ministri ir vienojušies cieši sadarboties, lai nodrošinātu vienotu pieeju attiecībās ar AfD. Īpaši standarti būtu jāpiemēro galējībām – nekādu ieroču ekstrēmistiem un nekādus ekstrēmistus policijā vai valsts dienestā. Savukārt Hesenes iekšlietu ministrs Romāns Poseks (CDU) pauž bažas par iespējamu partiju aizliegšanas procedūru un aicina iegūt vairāk pierādījumu šāda lēmuma pieņemšanai. Viņš brīdināja, ka tas radīs papildu spriedzi demokrātijai.

Piektdien IMK nepieņēma lēmumu aizliegt partiju, ko īpaši kritizēja daži štati, piemēram, Brēmene. Mērs Andreass Bovenšulte (SPD) aicina organizēt organizētu procedūru, lai izskatītu aizlieguma pieteikumu. Tomēr, kā liecina turpmākie ziņojumi, straumes valsts palātā ir nekonsekventas.

Radikalizācija un labējo ekstrēmistu klasifikācijas

AfD radikalizācija pēdējos gados ir skaidri redzama, un novērotāju vidū ir panākta plaša vienprātība. Aplēses liecina, ka ekstrēmistu biedru skaits ir aptuveni 11 300, kas atbilst aptuveni 30% no kopējā dalībnieku skaita. Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs AfD ir klasificējis kā “noteikti labējo ekstrēmistu”. Partija propagandē etnocentrisku uzskatu, kas ir pretrunā ar demokrātisko pamatkārtību, liecina Federālās pilsoniskās izglītības aģentūras analīze, kurā detalizēti aplūkotas AfD briesmas un tās retorika. Šis novērtējums saskata arī tādu politiķu kā Kristiana Pegela (SPD) atbalstu, kurš aicina uz politiskām debatēm ar AfD, nevis izvirza izredzes uz aizliegumu.

Dažu pēdējo gadu laikā ir notikušas ievērojamas atkāpšanās no AfD gan personisku, gan politisku iemeslu dēļ. Kritiķi brīdina, ka partijas aizliegums varētu stiprināt AfD un likt tai izskatīties kā moceklim. Aizliegums būtu jāiestājas arī Federālajā Konstitucionālajā tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ko daudzi uzskata par sarežģītu un ilgstošu.

Diskusija par piemērotu veidu, kā risināt AfD, joprojām ir dzīva un sarežģīta. Ir vajadzīga gudra un pārdomāta pieeja, vai nu tā būtu politiskā konfrontācija vai sociālās debates. IMK šeit ir atklājusi svarīgas debates, kas, iespējams, atbalsosies ilgu laiku.