Alabali-Radovans iebilst Merzam: pilsētas ainavas debates turpina polarizēties!

Alabali-Radovans iebilst Merzam: pilsētas ainavas debates turpina polarizēties!

Vācijas politiskajā arēnā, precīzāk, kanclera Frīdriha Merca vadītās jaunās federālās valdības kontekstā, izcēlusies aizraujoša sitienu apmaiņa. Merzs, kurš stājās amatā 2023. gada 7. maijā un mainīja savu kabinetu, migrācijas politikai nepievērsa uzmanību. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Reem Alabali-Radovan, jaunajam attīstības ministram un bijušajam neveiksmīgās luksoforu koalīcijas integrācijas darbiniekam. Viņas ietekme tagad kļūst arvien redzamāka karstajās debatēs par pilsētas ainavu un migrācijas lomu, īpaši pēc viņas kritiskajiem izteikumiem Instagram pret Merzu. Tādā veidā viņa skaidri izsakās pret viņa novēroto sašķeltību sabiedrībā.

Migrācijas jautājums jau vēlēšanu kampaņas laikā bija izraisījis daudz diskusiju. Mercs paziņoja, ka ir uzņēmis stingrāku kursu migrācijas politikā, tostarp 2025.gada augustā samazinājis migrantu skaitu par 60 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kā arī izvirzījis mērķi palielināt deportācijas. Attiecīgi viņš iezīmēja, ka pilsētas ainavā ir problēma, ko saasina cilvēki bez pastāvīgās iedzīvotāja statusa un tie, kas neievēro noteikumus. Alabali-Radovans, kurš iepriekš aģitēja par migrantiem, kuriem nepieciešama palīdzība, iebilda, ka šādas balsis neveicina sabiedrības stiprināšanu.

Konflikts par pilsētas ainavu

Migrācijas politikas kontekstā Merzs izmanto ne visur labi uztvertu retoriku. Integrācijas darbiniece Natālija Pavlika brīdināja par šķelšanos izteikšanu un uzsvēra integrācijas nozīmi. Zaļie atklātā vēstulē Merza komentārus kritizēja kā rasistiskus un diskriminējošus. Viņi apsūdz viņu vāciskuma un piederības apšaubīšanā, pamatojoties uz viņa ārējo izskatu.

Portāls “Handbook Germany”, kurā ieguldīja Alabali-Radovans, kļuva par centrālo instrumentu deportācijas skarto migrantu atbalstam. Tajā sniegti svarīgi padomi deviņās valodās, tostarp arābu un turku valodā, un parādīts, kā pārspēt varas iestādes: no nespējas atrast bērnus izraidīšanas datumos līdz patvēruma pieprasīšanai baznīcās. Alabali-Radovan šajā platformā, kuru pārvalda tīkls “New German Media Makers”, 2022. gadā ieguldīja aptuveni 777 000 eiro, bet 2023. gadā – aptuveni 300 000 eiro.

Atbalsts un protests

Reakcijas uz Merza iniciatīvām ir dažādas. Viņam aiz muguras stāv federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts (CSU) un apgalvo, ka izmaiņas pilsētas ainā izraisa nelegālā migrācija. Taču ir arī kritiskas balsis ne tikai no CDU, kas pieprasa maigāku kursu migrācijas politikā. Tēma iekšēji ir pretrunīga, un debates izceļ izaicinājumus un pretrunas jaunajā federālajā valdībā.

Tikmēr atliek gaidīt, kā attīstīsies konflikts starp Merzu un Alabali-Radovanu. Viņu domstarpības varētu ietekmēt ne tikai koalīcijas politisko nākotni, bet arī to, kā nākotnē Vācijā tiks apspriestas un risinātas migrācijas problēmas. Nu, tas joprojām ir aizraujoši!