Krievijas bezpilota lidaparātu trauksme Polijā: F-35 glābj gaisa telpu!

Krievijas bezpilota lidaparātu trauksme Polijā: F-35 glābj gaisa telpu!

2025. gada 11. septembrī Polijā notika satraucoši incidenti: vairāki Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā un izraisīja lielu sajūsmu. Misijā, lai cīnītos pret šiem draudiem, Nīderlandes iznīcinātāji F-35 bija vienīgie, kas spēja veiksmīgi notriekt dronus. Kopumā tika neitralizēti trīs droni, lai gan ceturtais joprojām tiek izmeklēts, ziņo nau.ch. Šis scenārijs ir satraucošs pavērsiens, jo tas bija pirmais incidents, kurā Polijas pretgaisa aizsardzībai bija jārīkojas pret Krievijas droniem.

NATO bija satraukta un jau ir sākusi izmeklēšanu. Uz incidentiem reaģēja arī Polijas valdība. Premjerministrs Donalds Tusks notikumus raksturoja kā "plaša mēroga provokāciju" no Krievijas puses un runāja par "agresijas aktu", kas nopietni apdraud Polijas nacionālo drošību. "Mēs saskārāmies ar reālu draudu scenāriju," turpināja Tusks. Polijas gaisa spēki neitralizēja vairāk nekā duci lidojošu objektu, un arī Bundesvēra un citu NATO valstu gaisa spēku izmantošana bija daļa no aizsardzības pasākumiem, kā lasāms [merkur.de] rakstā (https://www.merkur.de/politik/mit-diesen- Waffen-wurden-russische-dronen-in-polen-bekaempft-bundeswehr-im-satz-zr-93926627.html).

Sīkāka informācija par operācijām un sekām

Kopumā incidentu laikā NATO gaisa telpā reģistrēti 25 lidojoši objekti, kas iekļuva ne tikai Polijas, bet arī Lietuvas gaisa telpā. Papildus F-35 tika iesaistīti arī Polijas iznīcinātāji F-16, dažādi helikopteri, piemēram, MI-17, MI-24 un Black Hawk, kā arī Itālijas AWACS novērošanas lidmašīna. Bezpilota lidaparātu identificēšanai tika izmantotas divas Bundesvēra Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmas, taču tās neizšāva nevienu raķeti, kas nelika NATO aktivizēt Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu, kā [tagesspiegel.de] Defense-testet-14305100.html) paskaidrots.

Šie incidenti notika Krievijas uzbrukuma laikā Ukrainai, bezpilota lidaparātam bojājot dzīvojamo ēku Vyrykos. Par laimi traumu nebija. Tusks jau otrdien brīdināja par Krievijas uzbrukumiem un nekavējoties veica pasākumus, lai nodrošinātu Polijas aviācijas drošību. Tajā pašā laikā tādi eksperti kā militārais eksperts Karlo Masala šos incidentus uzskata par Krievijas veikto NATO pretgaisa aizsardzības pārbaudījumu, kas liek situācijai šķist saspīlētāka nekā iepriekšējos gados.

Perspektīva un diplomātiskās reakcijas

Baumas par iespējamu turpmāku agresiju no Krievijas puses ir augstas, īpaši ņemot vērā gaidāmās militārās mācības Krievijas un Baltkrievijas mācību “Zapad” ietvaros. Polijas valdība ir pieprasījusi procedūru saskaņā ar NATO līguma 4. pantu, kas nozīmē, ka Polijas drošība tiek uzskatīta par apdraudētu un tiek meklētas konsultācijas ar visiem NATO partneriem. ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa notikušo raksturoja kā "nopietnāko Eiropas gaisa telpas pārkāpumu" kopš Ukrainas kara sākuma. Politiskajā vidē tiek apspriests, vai un kā ES un NATO būtu atbilstoši jāreaģē uz šīm provokatīvajām darbībām.

Situācija joprojām ir saspringta, un starptautiskās sabiedrības acis ir vērstas uz norisēm šajā reģionā. Drošība Baltijas jūras reģionā var būt apdraudēta vairāk nekā jebkad agrāk, un Polijas gaisa spēki ir parādījuši, ka tie ir sardzē. Šajos nemierīgajos laikos ir svarīgāk nekā jebkad agrāk, lai NATO paliktu vienota un gatava gan identificēt, gan neitralizēt šādus draudus.