Digitālās briesmas: smadzeņu pētnieki brīdina par mobilo telefonu atkarību jauniešu vidū!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Mēklenburgas-Priekšpomerānijas jaunieši arvien vairāk izmanto digitālos medijus. Speciālisti brīdina par sekām uz veselību un uzsver, ka ir nepieciešama atbildīga lietošana.

Jugendliche in Mecklenburg-Vorpommern nutzen zunehmend digitale Medien. Experten warnen vor gesundheitlichen Folgen und betonen die Notwendigkeit eines verantwortungsvollen Umgangs.
Mēklenburgas-Priekšpomerānijas jaunieši arvien vairāk izmanto digitālos medijus. Speciālisti brīdina par sekām uz veselību un uzsver, ka ir nepieciešama atbildīga lietošana.

Digitālās briesmas: smadzeņu pētnieki brīdina par mobilo telefonu atkarību jauniešu vidū!

Mediju patēriņš jauniešu vidū pēdējos gados ir būtiski mainījies. Saskaņā ar pašreizējo Postbank pētījumu, jaunieši vecumā no 16 līdz 18 gadiem šobrīd internetā pavada apmēram desmit stundas, kas ir par pusotru stundu vairāk nekā 2023. gadā. Tas rada bažas, jo īpaši ņemot vērā smadzeņu pētnieka prof. Manfreda Spicera paziņojumu, kurš lekcijā Štrālzundā apsprieda digitālo mediju negatīvo ietekmi uz izglītību. Galvenais vēstījums? Pārmērīgs mediju patēriņš var izraisīt “digitālo demenci”, saka Špicers, kurš citē Zviedrijas Karolinskas institūta pētījumu, kas liecina, ka digitālie mediji klasē neveicina labāku mācīšanos. NDR ziņo.

Brīdinājumu laikā Špicers arī uzsver, ka aptuveni katram ceturtajam jaunietim ir mobilā telefona atkarības pazīmes. Sekas veselībai ir satraucošas: no sliktas stājas līdz tuvredzībai un augstam asinsspiedienam, ko var izraisīt intensīva mobilo tālruņu un planšetdatoru lietošana. Īpašas bažas rada pētījums no Uhaņas (Ķīna), kas parāda, ka bērnu acs āboli bloķēšanas laikā pieauga ātrāk, izraisot tuvredzību. Ņemot vērā attīstību, Hesenes Izglītības ministrija ir paziņojusi, ka no 2025. gada augusta ieviesīs mobilo tālruņu aizliegumu skolās, ko Špicers īpaši atzinīgi novērtēja.

Vecāki uztraucās

Vecāki arvien vairāk uztraucas par savu bērnu mediju lietošanu. DAK pētījums, ko atbalsta Hamburgas Eppendorfas universitātes slimnīca, liecina, ka miljoniem bērnu un jauniešu Vācijā ir problēmas mediju patēriņa dēļ. Vairāk nekā ceturtā daļa jauniešu vecumā no 10 līdz 17 gadiem problemātiski izmanto sociālos medijus, savukārt aptuveni 5% tiek uzskatīti par atkarīgiem. Tas liecina, ka digitālā patēriņa riski joprojām ir augsti, lai gan ir pazīmes, kas liecina par spēļu un sociālo mediju atkarības problēmu nelielu samazināšanos 2024. gadā.

Vecāku nenoteiktība atspoguļojas ekspertu ieteikumos par bērnu ekrāna lietošanas laiku. DGKJ plašsaziņas līdzekļu vadlīnijās ir ieteikts krasi ierobežot plašsaziņas līdzekļu laiku: bērniem, kas jaunāki par 3 gadiem, nedrīkst būt ekrāna laika, savukārt bērniem vecumā no 3 līdz 6 gadiem dienā jābūt ne vairāk kā 30 minūtēm. Bērniem vecumā no 6 līdz 9 gadiem ieteicams ne vairāk kā 45 minūtes. Spēcīgu atbalstu šiem pasākumiem sniedz PVO, kas aicina vairāk ieguldīt digitālajā izglītībā un stingrāk regulēt sociālo mediju platformas. Deutschlandfunk ziņo.

Jauna perspektīva?

Interesanti, ka ir arī jaunas perspektīvas digitālo mediju izmantošanā. Neirozinātnieku metaanalīze, kas publicēta Nature Human Behavior, atspēko plaši izplatīto uzskatu, ka digitālie mediji pasliktina kognitīvās spējas un palielina demences risku. Šī analīze liecina, ka digitālo mediju izmantošana var samazināt demences risku pat par 58%. Šeit parādās jēdziens “tehnoloģiskā rezerve”: saskaņā ar pētījumu mūža iesaistīšanās tehnoloģijā veicina izziņu. Aizraujošs pavērsiens, kas bieži vien kritiskajam skatījumam uz digitālajiem medijiem piešķir pozitīvāku noti. Ziemeļbavārija ziņo.

Šie rezultāti liecina, ka digitālo tehnoloģiju izmantošana ir kognitīvi sarežģīta un potenciāli var veicināt vecāku cilvēku garīgo piemērotību. Bet pāri visām šīm diskusijām paliek viens jautājums: kā mēs varam nodrošināt, ka nākamā paaudze iemācās izmantot šo tehnoloģiju atbildīgi? Steidzīgs aicinājums vecākiem un izglītības iestādēm.