Vienlīdzīgu iespēju virsnieki apšaudē: Vācijas karogs un sašutums!

Vienlīdzīgu iespēju virsnieki apšaudē: Vācijas karogs un sašutums!

Mēklenburgas-Priekšpomerānijas vienlīdzīgu iespēju amatpersona Venke Brūdgama (pa kreisi) sociālajos tīklos uzstājās video un raksturoja Vācijas karogu kā "nacionālisma" un "fašisma" simbolu. Tas ātri izraisīja sašutumu, īpaši AfD un CDU vidū, kuri reaģēja kritiski. Bridgama savā videoklipā karogu pat nodēvēja par "tām lietām" un izteica aizdomas, ka karoga pacelšana uz tukšām mājām ir propagandisks vēstījums nacionālismam. Šie provokatīvie paziņojumi lika AfD parlamenta grupas vadītājam Detlefam Kegelam pret viņu iesniegt kriminālsūdzību. CDU ģenerālsekretāre Keitija Hofmeistere arī pieprasīja skaidrojumu par Brūdgama uzvedību, kas lika Tieslietu ministrijai vairākās instancēs izskatīt apsūdzības.

Pati Brūdgama skaidroja, ka ir izteikusies kā privātpersona, un uzsvēra: "Konstitucionālos simbolus nedrīkst atstāt konstitūcijas ienaidnieku ziņā." Tas notika uz notiekošas sociālo mediju kampaņas fona ar tēmturi #hisstheflagge, kas aicina pacelt Vācijas karogu. Volgastā dažādi aktieri pie publiskajiem stabiem piestiprināja neskaitāmus Vācijas karogus, kas mudināja pilsētas administrāciju skaidri reaģēt. Karoga izkāršana ir likumīgi atļauta, taču notiek izmeklēšana par iespējamu iekļūšanu.

Labējo ekstrēmistu ietekme jūsu bagāžā?

Padziļināti ieskatoties fonā, redzams, ka kampaņā ir iesaistīta arī labējā ekstrēmistiskā kustība. Šī kustība tika dibināta Francijā un seko ideoloģijai, kas ir pret multikulturālismu un imigrāciju. 2019. gadā Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs Identitāro kustību klasificēja kā labējo ekstrēmistu un lēš, ka Vācijā ir aptuveni 600 dalībnieku. Tās dalībnieki bieži ir jauni, labi ģērbti un labi runājoši aktīvisti, kuri uzskata sevi par elites grupu.

Šīs kustības ievērojamajam vadītājam Martinam Selneram ir sakari ar AfD un Pegida. Viņš priekšplānā izvirza etnoplurālisma ideoloģiju, kas tiecas pēc “etniski tīras” Eiropas. Tas rada jautājumus par to, cik lielā mērā Brīdgama izteikumi un kampaņa sociālajos tīklos ir šo labējo ekstrēmistisko strāvojumu kontekstā. Satversmes aizsardzības birojs arī brīdina par necilvēcīgajām ideoloģijām, kas ir šo kustību pamatā. Ņemot vērā šādus notikumus, ir svarīgi rūpīgi sekot līdzi politiskajiem strāvojumiem Vācijā.

Ieskats labējo ekstrēmistu ainā

Identitārā kustība nav vienīgā labējā spārna ekstrēmistu grupa, kas pašlaik darbojas Vācijā. Konstitūcijas aizsardzības birojs ir aizliedzis vairākas organizācijas, piemēram, “Combat 18 Germany” un “Weisse Wölfe Terrorcrew”, lai novērstu šādu grupējumu pieaugumu. Šo grupu aktīvisti savu pārliecību nereti parāda ar noteiktām zīmēm un simboliem, par kuru izmantošanu ir paredzēts likums.

Kopumā incidents ap Venki Brūdgamu un ar to saistītās domstarpības par Vācijas karogu parāda, cik ātri šādi jautājumi var iegūt nozīmi politiskajā vidē. Pašreizējās politiskās diskusijas un labējo ekstrēmistu spēku mobilizācija liek sabiedrībā uz precizējošu sarunu, lai novērstu turpmāku eskalāciju.