Gastronomija MV: kāpēc pārtika kļūst par luksusa preci?

Gastronomija MV: kāpēc pārtika kļūst par luksusa preci?

Vācijā notiek asas diskusijas par straujo restorānu cenu kāpumu. Šeit galvenā uzmanība tiek pievērsta gastronomijai ziemeļaustrumos, īpaši Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Patērētājs, kurš raksta sleju par šīm tēmām, atklāja, ka cenas tur ir ievērojami augstākas nekā tādos reģionos kā Konstances ezera apgabals. Šnicele ar sēņu krējuma mērci Rāvensburgā maksā ap 16 eiro, savukārt dažādu gaļas ēdienu cenas ir no 17 līdz 18 eiro. No kurienes šī cenu atšķirība?

Galvenais iemesls ir blīvu tīklu trūkums ziemeļos, piemēram, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem dienvidos. Tur lielāka konkurence un labākas iepirkuma cenas samazina cenas. Savukārt Mēklenburgā-Priekšpomerānijā bieži vien nav tiešu ceļu pie ražotājiem, un cenu pieaugumu veicina lielāki transporta izdevumi, kas saistīti ar lielāku attālumu. To papildina fakts, ka pieredzējuši speciālisti reģionā ir reti sastopami, kā rezultātā notiek neefektīvi procesi un lielākas personāla izmaksas.

Augošās gastronomijas cenas un to fons

Aplūkojot norises ēdināšanas nozarē, redzams, ka cenas restorānos un viesnīcu nozarē turpina pieaugt – neskatoties uz kopumā zemāku inflāciju. 2024. gada aprīlī cenas pieauga par gandrīz 10 procentiem, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn, kas nozīmē vidējo pieaugumu nozarē par 30 procentiem kopš 2020. gada. Iemesli tam ir dažādi. Galvenie faktori ir paaugstinātas minimālās algas, dārgāki transporta pakalpojumi un augstākas cenas pārtikai un enerģijai. Līdz ar regulārās PVN likmes 19 procentu ieviešanu kopš 2024. gada janvāra, šo notikumu ietekmi izjūt arī restorānu viesi.

Mēklenburgas-Priekšpomerānijas iedzīvotājiem bieži ir sajūta, ka viņi vairs nevar atļauties apmeklēt restorānus, tāpēc daudzi izvēlas gatavot paši. Tas atspoguļojas arī piedāvājuma tendencēs: kamēr ostas bāri un klasiskie restorāni cīnās par izdzīvošanu, uzkodu bāri bauda lielu popularitāti. Piemērs tam ir viesnīca Hotel Baltic Zinnowitz, kas piedāvā dažādas vakara bufetes, tostarp parastā bufete par 38 eiro un lētāka iespēja par 18 eiro, kurā ietilpst pica, makaroni un antipasti.

Pārtikas cenu finansiālais slogs

Vēl viens būtisks jautājums ir pārtikas cenas, kas pēdējos gados ir ievērojami pieaugušas. Kopš 2020. gada pārtikas izmaksas ir pieaugušas par 32,8 procentiem, kas ir liels slogs, īpaši mājsaimniecībām. Pārtika pašlaik veido aptuveni 14,2 procentus no privātā patēriņa tēriņiem, lai gan kopš tūkstošgades mijas šī daļa ir ievērojami samazinājusies. Ukrainas kara radītā nenoteiktība ietekmējusi arī patērētāju noskaņojumu Vācijā un veicina cenu pieaugumu.

Ja paskatās uz šīm gastronomijas un pārtikas cenu norisēm, ātri kļūst skaidrs: ēšana ārpus mājas drīzumā varētu kļūt par greznību, ko var atļauties tikai retais. Starp restorānu apmeklējumu meklēšanas lauku un mājas plīti ir ne tikai gaumes, bet arī finansiāli šķēršļi.