NATO vadītāja Rute: miera sarunas par Ukrainu ir neizbēgamas!

NATO vadītāja Rute: miera sarunas par Ukrainu ir neizbēgamas!

Kas notiks tālāk Ukrainas konfliktā? Šis jautājums skar ne tikai cilvēkus Ukrainā, bet arī starptautiskos dalībniekus, kuri cenšas rast risinājumu. NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte komentējis turpmākās sarunas un uzsvēris, ka ir neizbēgami aktualizēt arī Krievijas kontrolētās Ukrainas teritorijas. Viņš skaidri norādīja, ka Krievija joprojām pārvalda daļu Ukrainas teritorijas un radīsies jautājumi par teritoriālajām pretenzijām un drošības garantijām pēc pamiera. Rutte uzsvēra Ukrainas suverenitāti un valsts tiesības pašai noteikt savu ģeopolitisko nākotni. Interesanta ir viņa atšķirība starp “de facto” un “de jure” atzīšanu teritoriālajos jautājumos, kas vēl vairāk sarežģī diskusiju par okupēto teritoriju statusu: tādēļ iespējamā vienošanās varētu atzīt, ka Krievija kontrolē noteiktas teritorijas, juridiski neleģitimējot šo kontroli. NATO ģenerālsekretārs kā piemēru šādam pragmatismam atsaucas uz Rietumu attieksmi pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, kā ziņo nordkurier.de.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien Aļaskā tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai apspriestu iespējamo Ukrainas konflikta miera risinājumu. Rute, kura pašlaik atrodas ASV un ved sarunas ar galvenajiem ministriem, uzskata šo tikšanos par pasākumu, lai pārbaudītu Putina nopietnību attiecībā uz kara izbeigšanu. Tramps jau iepriekš ir paziņojis par sarunu progresu, taču joprojām ir daudz izaicinājumu. zdfheute.de vēsta, ka ASV, iespējams, varētu nākt klajā ar Krievijas prasībām atbilstošu priekšlikumu, iespējams, pat atzīstot Krimas aneksiju – bezgaumīgu scenāriju Kijevā.

ASV un Ukrainas loma

Uz pašu Ukrainu šobrīd tiek izdarīts milzīgs spiediens, un prezidents Volodimirs Zelenskis nav saņēmis uzaicinājumu uz sarunām Aļaskā. Tas vairo bažas, ka lēmumi par Ukrainu varētu tikt pieņemti bez viņu vārda. Zelenskis jau norādījis, ka izslēgs Trampa ierosināto teritoriju maiņu. Šīs bažas pamato Rutes izteikumus, kuri uzsver, ka Ukraina ievēro spēles noteikumus un tai nav jāpieņem nekādi neizdevīgi kompromisi.

Ukrainas prezidents iepriekš bija prezentējis visaptverošu desmit punktu miera plānu, kas cita starpā ietver kodoldrošību, pārtikas un enerģētisko drošību un Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanu. Šīs prasības ir daļa no pamatnosacījumiem, saskaņā ar kuriem Ukraina ir gatava noslēgt mieru, kā dokumentēts vietnē bpb.de. Turklāt Zeļenskis aicina pilnībā atgūt visas Ukrainas teritorijas, kas ir Krievijas kontrolē kopš 1991.gada, kas ir liels izaicinājums pašreizējā situācijā.

Ceļš uz mierīgu noslēgumu

Vēl viens aspekts, kas veidos diskusijas par mieru, ir NATO nostāja pret Krieviju. Sarunās Rute ar ASV aizsardzības ministru Pītu Hegsetu pārrunāja arī ilgtermiņa draudus, ko Krievija rada NATO. Neskatoties uz šiem draudiem, NATO valstis ir vienisprātis par stabilas drošības arhitektūras nepieciešamību šo nemierīgo laiku vidū. Viņš arī pauda šaubas par to, vai Putins tiešām ir ieinteresēts nopietnā miera procesā.

Ņemot vērā traģiskos notikumus Kijevā, kur nakts uzbrukumos nesen gāja bojā vismaz divpadsmit cilvēki, ir skaidra nepieciešamība pēc mierīga risinājuma. Vienlaikus Rute uzsvēra ASV pilnīgu apņemšanos NATO un lika saprast, ka ASV neatkāpsies no savām saistībām, neskatoties uz iekšēju kritiku par sloga sadali. Turpmākās sarunas par Ukrainu ir iekļuvušas spriedzes zonā starp ģeopolitiskajām interesēm un humanitārajām vajadzībām.