Suche
Mein Konto
Koalīcijas konflikts: konstitucionālā tiesneša ievēlēšana izraisa nemierus MV
Mēklenburgas-Priekšpomerānijas koalīciju savstarpējās spriedzes zonā nemierīgi tiek apspriesta jauno konstitucionālo tiesnešu ievēlēšana.
Koalīcijas konflikts: konstitucionālā tiesneša ievēlēšana izraisa nemierus MV
Mēklenburgas-Priekšpomerānijas politiskajā vidē situācija saistībā ar jauno konstitucionālo tiesnešu ievēlēšanu Bundestāgā ir krasi mainījusies. Piektdien balsojums tika atlikts īsā laikā, kas izraisīja dažādas reakcijas federālās valdības melnsarkanajā koalīcijā. Kā ziņo NDR, SPD un CDU partijas iekšējam konfliktam piešķir mazāku nozīmi, salīdzinot ar opozīciju, ko veido AfD un kreisie.
SPD izvirzītā Potsdamas tiesību profesores Frauke Brosius-Gersdorf nominācija ir īpaši sprādzienbīstama, jo tā var tikt apdraudēta Savienības frakcijas kritikas dēļ. Premjerministre Manuela Švesiga (SPD) pauda sašutumu ar skaidrām dusmām: Savienības rīcību viņa raksturoja kā bezatbildīgu. Arī iekšlietu ministrs Kristians Pegels ir nobažījies un saka, ka visi ir “varbūt nedaudz šokēti”, kas liecina par pakāpenisku pārdomāšanu.
Politiskie strīdi un iekšējie konflikti
CDU štata priekšsēdētājs Daniels Pīterss atrod skaidrus vārdus un situāciju vērtē kā “bēdīgu”, vienlaikus uzsverot, ka ir daudz svarīgākas lietas, ko darīt. Neskatoties uz visiem argumentiem, Pēters liek saprast, ka nebaidās no koalīcijas pārtraukuma. Tikmēr AfD izmanto iespēju Savienības rīcību ar Brosius-Gersdorf nosaukt par “morālu bankrota pasludināšanu”. Viņa arī kritizē to, ka SPD kandidāti vajadzēja jau agrāk noraidīt viņas nostājas par abortu tiesībām dēļ. Kreiso spēku štata priekšsēdētājs Henness Herbsts runā par "pilnīgu katastrofu" un aicina panākt vienošanos starp Savienību un kreisajiem par divu trešdaļu balsu vairākumu, kas rada papildu spiedienu uz koalīcijas dinamiku.
Šie strīdi var novest pie uzticības zaudēšanas starp CDU/CSU un SPD, kas var kļūt problemātiski koalīcijai. Svarīgie amati Federālajā konstitucionālajā tiesā paliek neskaidri, jo Bundestāga balsojums par jauno iecelšanu tika atlikts.
Valsts mēroga strīdi un demokrātijas pamati
Kritiskajā analīzē tiek atsaukta arī uz Pamatlikuma 14. panta lomu, kas nodrošina privātīpašumu un ir sociālās tirgus ekonomikas pamats. Bundestāga loceklis Filips Amtors vēlēšanas saista ar pastiprinātu politisko polarizāciju. Tieslietu ministre Ketija Hofmeistere gan uzsver, ka konstitucionālo tiesnešu ievēlēšana ir likumdevēja lēmums.
Ņemot vērā šos notikumus, dienaskārtībā ir arī luksoforu koalīcijas vēlēšanu likuma reforma. Federālā konstitucionālā tiesa dažas reformas daļas atzina par antikonstitucionālām, un tam ir tālejošas sekas. Sākotnējais reformas mērķis bija apturēt Bundestāga paplašināšanos, izmantojot pārkares un kompensācijas mandātus. Tiesa tagad paredz reformu kombināciju un pārejas regulējumu ar iepriekšējo piecu procentu punktu, kas ir spēkā līdz jaunajam regulējumam. Luksoforu koalīcija tiek aicināta izskatīt dažādus variantus sliekšņa klauzulas koriģēšanai.
Politiskie notikumi Mēklenburgā-Priekšpomerānijā parāda, cik cieši savstarpēji saistīti valsts un reģionālas nozīmes jautājumi. Izmaiņas vēlēšanu struktūrā un strīdi par konstitucionālo tiesnešu ievēlēšanu ir tikai daži no aspektiem, kas arī turpmāk neturēs politiskos dalībniekus uz kājām.