Obligāts gads pensionāriem? Debates par taisnīgumu un atbildību!

Obligāts gads pensionāriem? Debates par taisnīgumu un atbildību!

Kas aizkustina cilvēku prātus pensionāru valstī? Vācijā par priekšlikumu par “sociālo gadu” pensionāriem šobrīd notiek asas diskusijas. Vācu sociologs Klauss Hurrelmans intervijā izteica domu, ka vecākajai paaudzei ir jāpilda savs “parāds, kas jānes” sabiedrībai. Piemēram, obligāts gads “darba mūža beigās” varētu palīdzēt taisnīgāk sadalīt slogu starp paaudzēm. Šāds solis varētu arī stiprināt solidaritātes sajūtu, kā uzsver Herelmans, jo īpaši tāpēc, ka gados jaunākus cilvēkus jau tagad izaicina augošie parādi un pārslogotā pensiju sistēma. [FR] ziņo par reakcijām uz šo priekšlikumu un norāda, ka jau 64 procenti iedzīvotāju aptaujā ir par šādu gadu.

Pretrunīgi vērtēto diskusiju rosina dažādas sabiedrības balsis. Redaktore Klaudija Marsala savā slejā saka, ka viņas pašas mātei 78 gadu vecumā vairs nevajadzētu strādāt. Lasītāju reakcija uz Hurrelmana ieteikumu pārsvarā ir kritiska. Bērts Funke, kurš pats ir pensionārs ar 37 gadu darba mūžu, apraksta, ka tagad saņem mazāku pensiju nekā pilsoņa pabalsts. Viņš rosina pensionāru vietā ieviest obligātos gadus iedzīvotāju pabalstu saņēmējiem. Cits kritiķis Verners Gūts kritizē nevienlīdzību sabiedrībā, kurā pensionāri ir spiesti strādāt, kamēr miljardieriem netiek prasīts maksāt.

Pensionāru balsis

Martina Ernsta rezumē daudzu senioru sajūtu: Viņi ir vienojušies, ka seniori ir strādājuši visu mūžu un nedrīkst strādāt par zemu algu. Seniori bieži jutās ignorēti daudzveidības diskusiju laikā. Ulrihs Bernhards arī jautā, kāpēc pensionāri, kuri ir pabeiguši militāro vai sociālo dienestu, būtu atkal jāaicina veikt obligāto dienestu. Ute Kaufmans un Gerds Brenfīrers norāda uz pārmetumiem politikā un ekonomikā, kas ir veicinājuši pašreizējo situāciju. Kaufmans uzsver, ka pensionāriem ir jābauda sava pelnītā pensija un nav jāuzņemas atbildība par kļūdām politikā.

Saistībā ar šīm diskusijām mēs nedrīkstam ignorēt pašreizējos notikumus pensiju politikā. Parlaments šobrīd ir pieņēmis pensiju paketi, kas nosaka pensiju līmeni 48 procentu apmērā un pasākumus finansē no nodokļu ieņēmumiem. Tas varētu novērst nabadzības risku vecumdienās un arī izlīdzināt mātes pensiju. Pēc sociālās apvienības VdK domām, demogrāfiskās norises liecina, ka pensionāru skaits līdz 2050. gadam pieaugs eksponenciāli, savukārt iemaksu veicēju skaits samazināsies. Šī attīstība izraisa obligātās pensiju apdrošināšanas un uzticības šai sistēmai svārstības. Stabila pensiju sistēma ir svarīga ne tikai gados vecākiem cilvēkiem, bet arī jaunajai paaudzei, kurai ir jābaidās par savu nākotni.

Noslēgumā var teikt, ka diskusija par obligāto sociālo gadu pensionāriem skar sarežģītas diskusijas par sociālo taisnīgumu, sociālo atbildību un paaudžu jautājumiem. Lai gan ideja šķiet labi iecerēta, šāda regulējuma dēļ ir daudz izaicinājumu un bažu. Jāskatās, kā situācija attīstīsies un vai sociālais spiediens beidzot atvērs politiķu ausis uz senioru bažām.