Plūdu trauksme MV: fokusā pašreizējais ūdens līmenis Baltijas jūrā!

Plūdu trauksme MV: fokusā pašreizējais ūdens līmenis Baltijas jūrā!

2025. gada 27. jūnijā situācija Mēklenburgas-Priekšpomerānijas ūdeņos joprojām ir saspringta. Arī turpmāk tiks rūpīgi uzraudzīts ūdens līmenis Baltijas jūrā, tostarp Vismārā, Varnemindē un Greifsvaldē. Pašreizējā aptauja, ko veica Baltijas jūras laikraksts parāda, ka vidējās vērtības zemajam un augstajam ūdens līmenim Varnemindē ir 407 cm un 617 cm. Augstākais plūdu līmenis tur tika izmērīts 1872. gada 13. novembrī – 770 cm. Ir labi zināt, ka attiecīgās iestādes ir labi sagatavojušās iespējamiem vētras uzplūdiem.

Dažādās vētras pārsprieguma klases sniedz papildu skaidrību: Vētras uzplūdi definē kā ūdens līmeni 1,00 līdz 1,25 metrus virs vidējā ūdens līmeņa. Lielākiem vētras uzplūdiem plānotas vērtības virs 1,50 metriem. Pēdējais lielais vētras uzplūds, kas pagājušā gada oktobrī radīja vairāk nekā 56 miljonus eiro lielus zaudējumus, vēlreiz uzsvēra efektīvu brīdināšanas sistēmu nozīmi. Zasnicas pilsētas jaunākajā nepilnību sarakstā infrastruktūras atjaunošanai ir apstiprināta finansiālā prasība ap 42 miljoniem eiro, tostarp ap 6 miljoniem eiro kompensācijas pasākumiem pludmalēs.

Pašreizējie plūdu notikumi

Tajā pašā laikā plūdu situācija Elbā Ludvigslustas-Parhimas rajonā liecina par mierīgu situāciju. Otrdienas vakarā ūdens līmenis Dēmicā bija 5,45 metri, kas atbilst 1. trauksmes līmenim. Arī Boizenburgā rādītāji paaugstinājās līdz 5,20 metriem, taču eksperti situāciju stingri kontrolē. NDR ziņots. Rajona krīzes komanda aktivizējas tikai 5,80 metru augstumā. Smilšu maisu ir pietiekami daudz, un dambji ziemas mēnešus ir izturējuši labi.

Boizenburgas mērs Riko Reihelts uzsver modrības nozīmi, kamēr ugunsdzēsības dienesti un neatliekamās palīdzības dienesti ir labi informēti. Arī zemkopības ministrs Tils Bekhauss uzsver pastāvīgas uzraudzības nozīmi. Neskatoties uz stabilo situāciju Elbā, eksperti ūdens līmeni uzrauga visu diennakti.

Klimata pārmaiņas un plūdu risks

Plūdu risks ir jautājums, kas ir svarīgs ne tikai lokāli, bet arī globāli. Skaļi Statistika Plūdi ir viena no visbiežāk sastopamajām dabas katastrofām. Kopš 2000. gada tās ir izraisījušas gandrīz 37 procentus no visām dabas katastrofām. Klimata pārmaiņām šeit ir galvenā loma, jo siltāka atmosfēra var uzglabāt vairāk ūdens, izraisot biežākus un intensīvākus lietusgāzes.

Vācijā aptuveni 7,6 procenti no visām adresēm tagad ir pakļautas statistiskajam plūdu riskam, kas uzsver nepieciešamību konsekventi paplašināt aizsardzību pret plūdiem. 2021. gada postošo plūdu pieredze liecina, ka mūsu infrastruktūra un sabiedrība ir īpaši neaizsargāti. Lai samazinātu turpmākos bojājumus, ir svarīgi ņemt vērā dabiskās saglabāšanas zonas un īstenot stratēģisko plānošanu.

Kopumā situācija Mēklenburgā-Priekšpomerānijā joprojām ir aizraujoša, un atbildīgo iestāžu gatavošanās liecina, ka tām ir laba roka arī vētrainā laikā. Ir svarīgi turēt acis atvērtas un stratēģiski risināt klimata pārmaiņu radītās problēmas.