Rostokas finanšu krīze: 11 miljonu eiro deficīts apdraud algas!

Rostokas finanšu krīze: 11 miljonu eiro deficīts apdraud algas!

Rostokā valda daudz dārdoņu: pilsētu sagaida nopietnas finansiālas problēmas miljona dolāru deficīta dēļ. Vienpadsmit miljonu eiro bedre draud apdraudēt aptuveni 2600 darbinieku algas. Mēre Eva-Maria Krēgere izsauc trauksmi, jo ir apdraudēta raita algu izmaksa par novembri un decembri, kā arī ikgadējā speciālā samaksa. Iedzīvotājiem trešdien, 19. novembrī, ir jāpiekrīt pārmaksātam maksājumam, lai nenotiktu kas sliktāks. Papildu jautājumus rada fakts, ka budžeta plānošana 2024. un 2025. gadam ar tikai 389 miljoniem eiro personālam tiek vērtēta kā pārāk zema.

Bet kā varēja rasties šī neveiksmīgā situācija? Pēc Krēgera teiktā, papildu nepieciešamība ir saistīta ar notiekošajām koplīguma sarunām, kā arī pieaugošajām aprūpes un veselības apdrošināšanas izmaksu daļām, kas tika konstatētas tikai 2025. gada budžeta izpildes laikā. Šīs izmaiņas kopā ar prognozi, kas vērsa uzmanību uz deficītu 2023. gada oktobrī, satricina pašvaldības finanšu stabilitāti. Turklāt Komba un DBB civildienesta arodbiedrības aicina nodrošināt pārskatāmu cēloņu skaidrojumu un stratēģiju, lai turpmāk izvairītos no līdzīgām situācijām.

Budžeta iesaldēšana un tās sekas

Ļoti īsā laikā tika ieviesta budžeta iesaldēšana – instruments, ar kuru pilsētas vadība var samazināt vai apturēt noteiktus izdevumus, kad izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Šādi pasākumi paredzēti, lai palīdzētu stabilizēt budžeta situāciju un saglabātu finansiālās rīcībspējas. Tomēr tas nozīmē arī to, ka jaunas investīcijas un projekti ir jāpārtrauc. Īpaši tiek ietekmēti brīvprātīgie izdevumi, piemēram, sporta klubu atbalstīšana vai rotaļu laukumu atjaunošana. Saskaņā ar NDR ziņojumu sagaidāms, ka iedzīvotājiem var nākties atteikties no piedāvājumiem, pilsētas administrācijai būs nepieciešams ilgāks laiks, lai atbildētu uz jautājumiem, kā arī var pieaugt nodevas un īpašuma nodokļi.

Bet vai budžeta sašaurinājumu rats negriežas tikai Rostokā? Līdzīga aina paveras Vācijā. Aizvadītajā gadā daudzu pašvaldību finansiālais stāvoklis ir pasliktinājies. Nodokļu ieņēmumi stagnē, un pastāvīgi pieaug svarīgi izdevumu veidi, piemēram, personāla un sociālās izmaksas. Tas tika dokumentēts Bertelsmana fonda “Pašvaldību finanšu pārskatā 2025”, kurā uzsvērtas satraucošās tendences. Strukturālās problēmas, īpaši ar sociālajiem izdevumiem, joprojām nav atrisinātas, kas liek apšaubīt pašvaldību finansiālās iespējas rīkoties.

Sliktākās prognozes liecina, ka Rostokas parādsaistības līdz 2027. gadam varētu pieaugt līdz aptuveni 130 miljoniem eiro, cita starpā saistībā ar sprādzienbīstamām sociālajām izmaksām. Deficīts 12 miljonu eiro apmērā ir jāsamazina, taču nākotnes perspektīvas joprojām ir pesimistiskas: tuvākajos gados ir 60 miljonu eiro deficīts gadā. Jautājumi par nepieciešamo valsts mēroga reformu un skaidriem federālās valdības finansējuma pienākumiem ir aktuāli, lai nodrošinātu pašvaldību uzdevumus ilgtermiņā.

Tikmēr politiskajā diskusijā dzirdamas daudzas balsis. Sibila Bahmane no Rostokeras štata un SPD Saeimas frakcijas arī aicinājušas precizēt trūkstošās papildu prasības un piedāvā atbalstu nepieciešamajiem papildu izdevumiem personāla jomā. Jāskatās, kā attīstīsies situācija un vai nākamtrešdien iedzīvotāji varēs rādīt pareizo piemēru uz risinājumiem vērstai komunikācijai un ilgtspējīgai finanšu politikai.