ES vēlas izmantot iesaldētos Krievijas līdzekļus: Beļģijas skeptiskā nostāja!

ES vēlas izmantot iesaldētos Krievijas līdzekļus: Beļģijas skeptiskā nostāja!

Diskusijas Eiropas Savienībā par to, kā rīkoties ar iesaldētajiem Krievijas aktīviem, kļūst arvien konkrētākas. Šobrīd uz galda ir vairāki priekšlikumi, kas varētu būtiski ietekmēt finansiālo atbalstu Ukrainai līdz 2027. Skaļi FAZ Galvenā ideja ir izmantot šos iesaldētos līdzekļus, lai finansētu reparācijas aizdevumus, taču tas ir sastapies ar pretestību, jo īpaši no Beļģijas.

Beļģija ir skeptiska pret ES Komisijas prezidentes Ursulas fon der Leienas priekšlikumu, kas paredz piešķirt Ukrainai aizdevumus līdz 210 miljardu eiro vērtībā. Tas varētu saskarties ar neskaidriem juridiskiem un finansiāliem riskiem, kurus nevar ignorēt, ņemot vērā iespējamo Krievijas pretreakciju. Turklāt Beļģija pieprasa, lai finanšu risku dalītu citas ES valstis, pirms tā piekrīt šādai vienošanās.

Reparācijas aizdevumi un ekonomiskās sekas

Reparācijas aizdevums ir atkarīgs no notiekošās Krievijas aktīvu iesaldēšanas, kas jāpārskata reizi sešos mēnešos. Potenciāls “nē” no tādām valstīm kā Ungārija Viktora Orbāna vadībā varētu radīt problēmas, jo Krievijas centrālā banka varētu pieprasīt savu līdzekļu repatriāciju. Tas rada jautājumu par to, cik lielā mērā juridiskās problēmas apgrūtinās solidaritāti ES.
Ekonomists Benjamins Hilgenstoks brīdina, ka tādām valstīm kā Ķīna un Saūda Arābija ir ļoti maz alternatīvu savām ārējām rezervēm. Tas var novest pie tā, ka valstis mēģinās izdarīt spiedienu uz Eiropas valstīm, izstājoties no savām suverēnām obligācijām.

Ukrainas kritiskā finanšu situācija prasa steidzamus risinājumus. Pēc vienas aplēsēm, Ukrainai nākamajos divos gados nepieciešami aptuveni 135,7 miljardi eiro. Vienošanās par Krievijas līdzekļu izmantošanu varētu signalizēt, ka Ukraina var turpināt finansēt savus aizsardzības izdevumus, ja Krievija pēc kara piekritīs maksāt reparācijas.

Mudinājums ieviest sankcijas

ASV sankciju izpilde pret Krievijas naftas kompānijām, īpaši Donalda Trampa administrācijas laikā, ir radījusi būtiskas pārmaiņas. Kā liecina jaunākie ziņojumi, Krievijas naftas cenas ir kritušās salīdzinājumā ar pasaules tirgu, radot spiedienu uz Krieviju. Tas būs ļoti svarīgi Krievijas spējai segt savus kara izdevumus. Ir identificēti vairāk nekā 500 ES tankkuģu, par kuriem ir aizdomas, ka tiem ir piemērotas sankcijas, taču šo kuģu aktivitāte nav samazinājusies tik strauji kā ASV sankciju laikā.
Lai vēl vairāk pasliktinātu situāciju, ES var plānot ieviest ārkārtas pilnvaras, lai cīnītos pret opozīciju, piemēram, no Ungārijas, nodrošinot Krievijas aktīvu iesaldēšanu uz nenoteiktu laiku.

Nākamajā solī Beļģija varētu rosināt iesaldēto Krievijas līdzekļu centrālo pārvaldību ar uzņēmuma Euroclear starpniecību. Šo līdzekļu vērtība varētu tikt lēsta aptuveni 185 miljardu eiro apmērā un tiek meklēta sadarbība starp Vāciju, Franciju, Zviedriju un Kipru, lai līdzekļi būtu pieejami. Tomēr federālā valdība nevēlas izpaust savu informāciju par iesaldētajiem aktīviem.

Ņemot vērā visus šos notikumus, ir skaidrs, ka vienošanās panākšana par Krievijas aktīvu izmantošanu un finansiālo atbalstu Ukrainai ir ne tikai izaicinājums ES iekšienē, bet tam var būt arī tālejošas ģeopolitiskas sekas. Nākamās divas nedēļas līdz ES valstu un valdību vadītāju sanāksmei Briselē būs izšķirošas, lai panāktu vienprātību un rastu risinājumu, kas ne tikai novērsīs humanitāro katastrofu, bet arī spēs stabilizēt ekonomisko situāciju Ukrainā.