Plūdu murgs: Baltijas jūras ūdens līmenis apdraud mūsu krastus!

Plūdu murgs: Baltijas jūras ūdens līmenis apdraud mūsu krastus!

2025. gada 9. jūlijā plūdi Baltijas jūras piekrastē Mēklenburgā-Priekšpomerānijā joprojām ir sprādzienbīstama problēma. Kā Baltijas jūras laikraksts ziņojumos, pašreizējais ūdens līmeņa apskats tādās pilsētās kā Vismāra, Vorneminde, Altāgena, Bārta, Štrālzunda, Zasnica un Greifsvalde liek apsēsties un pievērst uzmanību. Īpaši Vornemindes vērtības ir ievērojamas un parāda šo dabas notikumu sarežģītību.

Šāda ūdens līmeņa uzraudzība ir ļoti svarīga. Varnemindē vidējais ūdens līmenis (MW) laika posmā no 2010. līdz 2020. gadam bija 507 cm. Vidējais zemūdens līmenis (MNW) bija 407 cm, bet vidējais augstais ūdens līmenis (MHW) tika reģistrēts 617 cm. Pēc vēsturiskiem standartiem augstākais ūdens līmenis 770 cm, kas reģistrēts 1872. gada 13. novembrī, ir prātīgs atgādinājums par briesmām, kas saistītas ar vētras uzplūdiem.

Vētras pārsprieguma klases un to ietekme

Vētras uzplūdu klasifikācija ir svarīgs riska novērtēšanas pasākums. Vētras uzplūdi ir iedalīti četrās klasēs: vētras uzplūdi ir no 1,00 līdz 1,25 m virs vidējā ūdens līmeņa, savukārt ļoti stiprs vētras uzplūdi sasniedz vairāk nekā 2,00 m. Saskaņā ar pašreizējām ziņām Vācijas Ziemeļjūras piekrastē pēdējo divu sezonu laikā kopumā bijuši 16 vētras uzplūdi, no kuriem 13 bijuši 2023./2024.gada sezonā. 2024./2025.gada sezonā fiksēti jau trīs vētras uzplūdi, taču to ūdens līmenis ir krietni zem ekstremālām vērtībām.

Īpaši bīstami izrādījušies laika apstākļi ar spēcīgiem rietumu vējiem, īpaši Ziemeļjūras piekrastē, vai spēcīgi ziemeļu vēji Lejassaksijā. Šie laikapstākļi izraisa lielu ūdens daudzumu, kas tiek nospiests pret krastu, kas var izraisīt vētras pieplūdumu. Vēsturiski 1962. gada 16. februāra vētras uzliesmojums Hamburgā ir viens no postošākajiem notikumiem pēdējo 100 gadu laikā, kam sekoja ievērojami vētras uzplūdi 1976., 1981., 1999. un 2013. gadā.

Gatavošanās plūdiem un finansiālai spriedzei

Preventīvie pasākumi ir augsta prioritāte Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, īpaši pēc tam, kad pēdējā spēcīgā vētra 2023. gada oktobrī nodarīja postījumus 56 miljonu eiro apmērā. Jo īpaši Zasnicas pilsēta uzņemas izaicinājumu mobilizēt aptuveni 42 miljonus eiro, lai atjaunotu infrastruktūru. Bojājumi galvenokārt skar tūrisma infrastruktūru, ostu aizsardzības sistēmas un piekrastes aizsardzību, veicot mākslīgo smilšu papildināšanu.

Ja draud plūdi, ir pieejami dažādi brīdinājuma kanāli: no radio un televīzijas līdz sirēnām līdz modernām brīdinājuma lietotnēm un digitālajiem stendiem. Dažādas iestādes, tostarp federālā, valsts un policija, cieši sadarbojas, lai savlaicīgi informētu iedzīvotājus.

Jāskatās, kā attīstīsies tuvākie laikapstākļi un vai atkal būs jārēķinās ar ūdens līmeņa paaugstināšanos. Tādi Federālā jūrniecības un hidrogrāfijas aģentūra atzīmē, ka klimata pārmaiņas varētu palielināt sākotnējo vētras pieaugumu, kas varētu destabilizēt turpmākos notikumus. Ņemot vērā klimata izmaiņas un vietējo iejaukšanos piekrastes aizsardzības pasākumos, kā arī piekrastes teritoriju dabisko dinamiku, dabiskajiem telpiskajiem apstākļiem joprojām ir liela nozīme iedzīvotāju drošībā.

Izaicinājumi ir lieli, taču ar gudru sagatavošanos un vispusīgu komunikāciju jūs varat sagatavoti reaģēt uz Baltijas jūras kaprīzēm.