Satraucoša gaisa kvalitāte Štrālzundā: smalko putekļu līmenis pārsniedz robežvērtības!

Satraucoša gaisa kvalitāte Štrālzundā: smalko putekļu līmenis pārsniedz robežvērtības!

Apskatīsim pašreizējo gaisa kvalitāti Štrālzundā, jo šeit notiek daudz kas. Vakar, 2025. gada 15. jūnijā, Kņeperdamas mērīšanas stacija fiksēja smalko putekļu (PM10) daļiņu skaitu uz kubikmetru gaisa. PM10 robežvērtība ir 50 daļiņas. Pārsniegumi ir atļauti līdz 35 reizēm gadā. Gaisa kvalitāti mēra, izmantojot trīs vērtības: smalkos putekļus, slāpekļa dioksīdu un ozonu. Lai gan mērījumi tiek ņemti kā stundas vidējie rādītāji slāpekļa dioksīdam un ozonam, kā arī stundas dienas slīdošie vidējie lielumi smalkajiem putekļiem, paliek jautājums, kā šīs vērtības ietekmē mūsu veselību.

ES katru gadu aptuveni 240 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu tiek attiecināti uz cietajām daļiņām. Ja gaisa kvalitāte ir “ļoti slikta”, jutīgiem cilvēkiem vajadzētu izvairīties no fiziskas slodzes ārpus telpām. Ja gaisa kvalitāte ir “slikta”, ir jēga izvairīties no intensīvām aktivitātēm brīvā dabā, savukārt, ja gaisa kvalitāte ir “mērena”, īslaicīga ietekme uz veselību ir maz ticama, bet īpaši jutīgi cilvēki var tikt ietekmēti. Vērtības “labi” un “ļoti labi” tomēr nenorāda uz veselības traucējumiem un līdz ar to uz vislabākajiem apstākļiem āra aktivitātēm.

Valsts un Eiropas gaisa kvalitātes ierobežojumi

Kāpēc šīs vērtības ir pat svarīgas? Tas ir vienkārši: pašreizējie smalko putekļu un slāpekļa dioksīda ierobežojumi nāk no laika, kad gaisa kvalitāte tika vērtēta daudz mazāk kritiski. Tās tika izveidotas pirms vairāk nekā 20 gadiem, un tagad tās ir jāpārskata. ES Komisija piedāvā stingrākas robežvērtības, kuru pamatā ir atjauninātās PVO vadlīnijas no 2021. gada. Eiropas Parlamenta un Eiropadomes sarunās tika panākta vienošanās 2024. gada 20. februārī, taču tā vēl ir oficiāli jāpieņem. Federālā vides aģentūra atzinīgi vērtē jaunās robežvērtības, kas tiks piemērotas no 2030. gada, lai labāk aizsargātu cilvēku veselību un līdz 2050. gadam panāktu vidi bez piesārņojuma, kā teikts Federālās vides aģentūras tīmekļa vietnē.

No ekspertu viedokļa īpaša uzmanība būtu jāpievērš neaizsargātajām un ekonomiski nelabvēlīgajām grupām, kuras nesamērīgi cīnās ar gaisa piesārņojuma negatīvajām sekām. Ja iepriekš robežvērtības palīdzēja tikai tiem, kas labākajā gadījumā bija veseli, tagad sociālās atšķirības kļūst arvien redzamākas.

Kas mūs sagaida?

Vēl viens iemesls bažām: Vācija ir vairākkārt pārkāpusi vecos ES ierobežojumus, kā rezultātā valsts ir nonākusi ES tiesvedībā. Saskaņā ar ziņojumiem vairāk nekā 300 000 cilvēku ES 2021. gadā gāja bojā gaisa piesārņojuma rezultātā, galvenokārt no cietajām daļiņām un slāpekļa oksīdiem. Kritiķi brīdina par tiesas prāvu viļņiem un uzsver, ka šie jaunie noteikumi var ietekmēt arī mobilitāti un rūpniecisko ražošanu. Jauno robežvērtību projekts neatbilst PVO ieteikumiem un tiek vērtēts kritiski. Lai saglabātu spiedienu, dalībvalstis drīkst pieļaut izņēmumus, taču neieviešot braukšanas aizliegumus.

Debatēm par gaisa kvalitāti ir daudz šķautņu – no iedzīvotāju veselības apdraudējumiem līdz vides problēmām un juridiskiem aspektiem. Jautājums paliek: vai mēs varēsim skatīties nākotnē ar tīrāku gaisu? Viens ir skaidrs: mums šeit vēl ir daudz darāmā.

Interesenti var uzzināt vairāk par pašreizējo gaisa kvalitāti no Ostsee-Zeitung vai apskatīt Federālās vides aģentūras ieteikumus. Lai sīkāk iedziļināties tēmā, ir vērts noklikšķināt arī uz Tagesschau rakstiem, kuros ir apskatīti jaunākie sasniegumi Eiropas gaisa kvalitātes tiesību aktos.