Eberhards Hilshers: dzīvespriecības un dziļuma pilns literārais mantojums

Eberhards Hilshers: dzīvespriecības un dziļuma pilns literārais mantojums

Rakstnieks Eberhards Hilshers, dzimis 1927. gada 28. aprīlī Švībusā (šodien Svebodzina, Polija), ar saviem stāstiem atstāja paliekošu iespaidu uz vācu literatūru. Līdz savai nāvei 2005. gada 7. decembrī Berlīnē Hilshers bija ļoti apbrīnots rakstnieks un literatūrzinātnieks, kurš savus galvenos radošos gadus pavadīja VDR. Uzmanot dzīves nianses, viņš izveidoja daudzslāņu eseju, romānu un biogrāfiju krājumu, kurā izgaismoja tādas nozīmīgas personas kā Gerharts Hauptmans un Tomass Manns. Tagad, 2025. gadā, iznāks viņa jaunākais krājums “Sapņotāju, muļķu un mīlētāju satikšanās”, kurā iekļauti 15 noveles. Šis krājums sola lasītājus iegremdēt jautrajā un pārdomātajā Hilshera literārā darba pasaulē. Literatūras kritika ziņo, ka lielākā daļa sējuma tekstu izstaro jautru vai nepiespiestu noskaņu.

Īpašs šo stāstu akcents ir “Hotibāla iemūžināšana”, kas tika uzrakstīts par godu VDR 40. gadadienai, taču netika publicēts. Darbs atspoguļo Hilshera kritisko skatījumu uz sava laika politiskajām realitātēm. Ar tādiem stāstiem kā “Viena diena – viena dzīve” Hilshers parāda, kā precēts pāris sava fantastiskā ceļojuma laikā nonāk pie atklājumiem par dīkdienu un tieksmi pēc mīlestības. “Trunkener Schmock” piedzīvojam uzjautrinošus un haotiskus germanistikas kongresa mirkļus, kur asprātīgas prezentācijas un alkohola pārņemti dusmu uzplūdi līdzsvaro viens otru. Stāsts “Pasāža, Zafra un drosme” norisinās Kubā un ne tikai uzrunā tur esošo realitāti, bet arī piedāvā sociālistiskā reālisma parodijas.

Daudzveidīgas tēmas un dziļas diskusijas

Stāsts “Dzejnieks redzeslokā” tiek uzskatīts par sējuma dziļāko un piedāvā aizraujošu divu dzejnieku diskusiju par cenzūru un radošajiem ideāliem. Šīs debates ir aktuālas arī šodien, jo tās atspoguļo kultūras attīstību Vācijā pēdējo 70 gadu laikā. Šo stāstu kontekstā kļūst skaidrs, ka Hilshers ne tikai stāsta stāstus, bet arī novelk svītru aktuālajiem jautājumiem. Turklāt izkārtojums, kas Kubas stāsta sievietes tēlam piešķir pirmo un pēdējo vārdu, palielina lasīšanas prieku un izraisa klausītāja interesi.

Ievērojams Hilsčera darba aspekts ir fakts, ka viņa darbi ir publicēti ne tikai vācu, bet arī daudzās citās valodās, piemēram, krievu, ungāru, japāņu un poļu valodā. Viņa uzticība literatūrai tiek atzīta ne tikai ar Šillera Goda dāvanas piešķiršanu Veimārā un Prūsijas jūras tirdzniecības fonda stipendiju, bet arī ar Svebodzinas goda pilsonību. 2000. gadā viņš tika apbedīts tur goda kapā.

Literatūras dziļuma mantojums

Hilshera darbs aptver dažādas literārās formas; no viņa pirmās noveles "Tierra del Fuego ahoy!" 1961. gads līdz pēdējiem nepabeigtiem darbiem. 2023. gadā sērijā Dzejas albums tika publicēta dzejas izlase no viņa īpašumiem, bet 2017. gadā tika izdots necenzēts viņa “Pasaules pulksteņa” “fināla izdevums”. Viņa nemitīgie literārās izteiksmes meklējumi un savas vēstures pārdomas padara viņu par vienu no sava laika nozīmīgākajiem autoriem. Tagad būs īpaši interesanti vērot, kā sabiedrība reaģē uz jaunajiem, nepublicētajiem stāstiem, kas viņam piedāvā vēl vienu posmu viņa domām un jūtām.