VHS Delmenhorstai vajadzīga nauda: apdraudēta imigrantu integrācija!

VHS Delmenhorstai vajadzīga nauda: apdraudēta imigrantu integrācija!

Delmenhorstā atkal notiek diskusija par vietējā pieaugušo izglītības centra (VHS) finanšu vājajām vietām. Rīkotājdirektors Jirgens Bekstete un uzraudzības padomes priekšsēdētāja Anete Kollija pauž satraukumu par gaidāmo finanšu krīzi, kas var būtiski ietekmēt ne tikai VHS, bet arī imigrantu integrāciju pilsētā. Spiediens aug, jo skaļi Vācijas profesionālās asociācijas Budžeta samazinājumi integrācijas kursiem ir satraucoši. Federālā valdība plāno radikāli samazināt finansējumu valodu kursiem par vairāk nekā 50%, savukārt dalībnieku skaits tuvākajos gados palielināsies līdz vairāk nekā 300 000.

Aplūkojot pašreizējo dalībnieku skaitu, redzams: 2024. gadā gaidāmi 265 800 jauni kursu dalībnieki, taču finanšu resursi var nepietikt. Lars Lawan no VHS Unteres Remstal ziņo, ka daudziem integrācijas kursiem jau nav pietiekami daudz finansējuma un VHS telpas bieži ir pārpildītas. "Mums ir pilns foajē ar reģistrāciju, bet maz resursu, lai apmierinātu šo pieprasījumu," viņš ar bažām rezumē. Vācijas Pieaugušo izglītības asociācija tādēļ aicina koriģēt finanšu plānošanu, lai neapdraudētu pēdējo gadu integrācijas panākumus.

Problēmas, ko rada finansējuma sastrēgumi

VHS finansiālās grūtības Delmenhorstā nav atsevišķas. Tie ir daļa no lielākas problēmas, kas apšauba migrantu integrāciju visā Vācijā. Apgūtie kursi dod izšķirošu ieguldījumu viena no aptuveni 14 miljoniem imigrantu veiksmīgā integrācijā Vācijā. IAB pētījums no 2022. gada liecina, ka ieguldījumi integrācijas pasākumos ir gan sociāli nepieciešami, gan ekonomiski saprātīgi. Tomēr samazinājumi var novest pie tā, ka nodarbības būs pārpildītas un iespējams mazāks individuālais atbalsts. Tas var ne tikai apdraudēt kursu kvalitāti, bet arī palielināt sociālo spriedzi.

Kādas alternatīvas pastāv draudošajiem samazinājumiem? Šeit tiek izmantotas dažādas finansēšanas programmas, sākot no Eiropas Savienības līdz federālajām zemēm un beidzot ar vietējiem fondiem. Tādi projekti kā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF) vai Eiropas Sociālais fonds (ESF) Plus varētu būt vērtīgi atbalsta avoti. Šo programmu mērķis ir ne tikai veicināt integrācijas kursus, bet arī uzlabot daudzu imigrantu dzīves kvalitāti un profesionālās iespējas. Atsevišķu mērķa grupu pārstāvjiem, piemēram, jauniešiem ar migrācijas izcelsmi vai vientuļajiem vecākiem, ir īpaši piedāvājumi, lai veicinātu viņu integrāciju caur izglītību un darbu.

Ceļš uz priekšu

Integrācijas kursu nozīmi nevar pārvērtēt. Augstais imigrantu nodarbinātības līmenis 70% apmērā liecina par mērķtiecīgu integrācijas pasākumu panākumiem. Taču bez nepieciešamā finansiālā atbalsta šie panākumi ir apdraudēti. Federālajai valdībai ir steidzami jārīkojas, lai nodrošinātu integrāciju ne tikai ar ekonomisku, bet galvenokārt ar sociālo pamatu. "Ja mēs ieguldām integrācijā, ieguvēji ir visi," saka Bekstete, pievēršot uzmanību pašreizējai situācijai.

Uz spēles ir likta uzticība valdībai: ja samazinājumi kļūs par realitāti, tas ilgtermiņā var kaitēt arī politikas reputācijai attiecībā uz integrāciju. Svarīgs aspekts joprojām ir tas, ka integrācijas darbam ir ne tikai ētiska, bet arī ekonomiska dimensija. Finansējums, ko piešķir ar dažādu Eiropas un valstu programmu starpniecību, varētu būt atslēga, lai labāk novērstu finansējuma trūkumus.

Tajā pašā laikā ir vajadzīga apņēmīga pilsoniskā sabiedrība, kas turpina strādāt kohēzijas un migrantu atbalsta labā. Jo kopā mēs varam izveidot integrētu un stabilu sociālo struktūru. Delmenhorstas VHS un līdzīgām iestādēm visā Vācijā atliek tikai cerēt, ka nepieciešamie finanšu resursi ieplūdīs savlaicīgi, lai neaizvērtu durvis imigrantu integrācijai.