Lejassaksija reabilitē bijušo Getingenes universitātes priekšnieku!

Lejassaksija reabilitē bijušo Getingenes universitātes priekšnieku!

Nesenais Zinātnes ministrijas lēmums izraisa ažiotāžu Lejassaksijā. Bijušais Getingenes Universitātes prezidents Volfgangs-Ūve Frīdrihs tiek reabilitēts pēc tam, kad viņam tika izvirzītas apsūdzības par budžeta līdzekļu nepareizu izmantošanu. Tas ziņo Spogulis. Viņam izvirzītā apsūdzība bija atrodama ministrijas datnēs, taču lietas izskatīšana galu galā parādīja, ka apsūdzības nav pamatotas.

Šāds lēmums pieņemts laikā, kad arvien skaļākas kļūst diskusijas par Vācijas augstskolu autonomiju un pašpārvaldi. Kā liecina analīze, universitāšu vēsture Vācijā aizsākās viduslaikos, kad tām tika dotas tiesības piešķirt akadēmiskos grādus un patstāvīgi regulēt savas iekšējās lietas. BPB iespaidīgi pasniegts. Uzmanības centrā ir ne tikai pasniegšanas kvalitāte, bet arī neaizstājamā zinātnes brīvība, ko Vilhelms fon Humbolts deklarēja savā memorandā par Berlīnes universitātes dibināšanu 1810. gadā.

Solis pretī skaidrībai

Volfgangs-Ūve Frīdrihs amatā bija no 2011. līdz 2018. gadam. Lēmums par sanāciju ir signāls arī augstskolām, kurām lielāks uzsvars jāliek uz pašpārvaldi un atbildību. Tas notiek kontekstā, kurā arvien svarīgākas kļūst reformas, lai Vācijas universitātēs ieviestu lielāku autonomiju un elastību. Šeit galvenā nozīme ir atgriešanās pie atvērtām un uzticamām attiecībām starp universitātes vadību un ministriju kontroli.

Debates par universitāšu lomu, ko atbalsta notikumi Lejassaksijā, ir ļoti aktuālas ne tikai zinātniekiem, bet arī studentiem. Studentu skaits, augstskolas un to izaicinājumi liecina, ka reformas nepieciešamas arī līdzdalības un vērtēšanas jomās, lai ilgtspējīgi uzlabotu izglītību.

Skatoties nākotnē

Universitātēm ir jāpielāgojas pārmaiņām zināšanu sabiedrībā. 2000. gadā 46% studentu bija sievietes un 12% bija no ārvalstīm. 1999. gada Boloņas deklarācija turpina censties izveidot Eiropas augstākās izglītības telpu, lai veicinātu kvalitāti un starptautisku apmaiņu. Šajā ziņā, stājoties pretī starptautiskās izglītības sistēmas izaicinājumiem, liela nozīme ir ikvienam solim pretī lielākai atbildībai un mazākai neuzticībai.

Debates par universitātēm Vācijā gan to vēsturisko sakņu, gan nākotnes attīstības ziņā liecina, ka izglītība ir dinamisks spēks, kas pastāvīgi ir jāizgudro no jauna. Ar Volfganga-Ūves Frīdriha rehabilitāciju Lejassaksija ir rādījusi piemēru, kas sniedzas tālu aiz universitāšu robežām.