Pied Piper dzejas 150 gadi: Jūlijs Volfs Hamelna uzmanības centrā!

Pied Piper dzejas 150 gadi: Jūlijs Volfs Hamelna uzmanības centrā!

Šodien, 2025. gada 14. jūnijā, mēs atceramies aizraujošo stāstu par Hamelinas pīpēdu, kas joprojām ir dzīvs daudzos stāstos un mākslinieciskos attēlos. Šī ievērojamā leģenda, kas aizsākās 1284. gadā, joprojām valdzina miljoniem cilvēku visā pasaulē. Tiek lēsts, ka vairāk nekā miljards cilvēku zina stāstu, kas ir tulkots vairāk nekā 30 valodās. Tādās valstīs kā Japāna un ASV leģenda ir neatņemama skolas stundu sastāvdaļa, kur bērni ar lielu entuziasmu seko stāstam. Nemateriālā kultūras mantojuma federālais reģistrs, kā arī daudzi kultūras pielāgojumi kino, literatūrā un mūzikā liecina par pastāvīgo interesi par leģendu.

Stāsts griežas ap noslēpumainu cilvēku, kurš parādījās Hamelinā un apsolīja atbrīvot pilsētu no žurku mēra. Ar savu burvju svilpi viņš ievilināja žurkas, kuras pēc tam ielēca Vēzerā. Tomēr šo varonīgo pestīšanas aktu aizēnoja šķebinoša nodevība, kad Hamelinas pilsoņi noraidīja solījumu samaksāt Pied Piper. Atbildot uz to, Pied Piper atgriezās, šoreiz pārģērbies par mednieku, un paņēma līdzi bērnus. 130 no viņiem mistiski pazuda, atgriezās tikai divi – viens akls, otrs mēmais. Šīs pasakas precīza izcelsme nav skaidra, taču tiek uzskatīts, ka tā radusies no divām neatkarīgām leģendām, kas apvieno tēmas par žurku izraidīšanu un bērnu izceļošanu.

Jūliusa Volfa mantojums

Pirms 150 gadiem, 1875. gadā, rakstnieks Jūlijs Volfs publicēja ievērojamu episku poēmu, kuras pamatā bija Pied Piper leģenda. Šī izdevums bija ne tikai literāri nozīmīgs, bet arī palīdzēja Hamelīnas pīperim iegūt jaunu popularitāti. Volfu, kurš dzimis 1834. gadā Kvedlinburgā un pēc karjeras audumu ražošanā nodevis žurnālistikai, aizrāva tautas tēmas un vēstures materiāls. Viņa dzejolis “Pied Piper Adventures” ir spēcīgi ietekmējies no Viktora fon Šefela un sastāv no 18 nodaļām, kurās viņš attēlo Pied Piper figūru kā pavedinātāju un “meiteņu ķērāju”, tajā pašā laikā detalizēti aprakstot dzīvi Hamelinā.

Stāsts iegūst dramatiskus pavērsienus, kad zvejnieka meita Ģertrūda, ar kuru Pied Piper ir iemīlējies, izmisumā izdara pašnāvību pēc tam, kad pilsoņi viņu ir nosodījuši. Volfa darbs izraisīja lielu ažiotāžu, un kopš pirmās publikācijas ir iespiests daudzos izdevumos. Par godu Pied Piper leģendas 600. gadadienai 1884. gadā Volfu pat iecēla par Hamelinas goda pilsoni. Svinības pulcēja tūkstošiem apmeklētāju, pilsētā tika uzbūvēta strūklaka ar Ģertrūdas un Hunolda figūrām, kas vēlāk 20. gadu beigās tika demontēta.

Leģenda un tās nozīme

Leģenda par Pied Piper gadsimtu gaitā ir radījusi daudzas interpretācijas, un tā ir arī likusi pamatu daudzām kultūras pārdomām. Stāsts šobrīd atkal tiek aktualizēts, veidojot ZDF seriālu “Hameln”, ko paredzēts pārraidīt 2024. gadā. Leģenda nesen izpelnījās uzmanību arī kino industrijā ar šausmu filmu “Piperis”, kas tika filmēta Hamelinā 2020. gadā. Lai gan nav vēsturisku liecību par žurku ķērāja samaksu, mistiskie elementi, iespējams, ir noveduši pie bērnu emigrācijas un dažādo Hamelina. Austrumu kolonizācija ir aizraujoša.

Rezumējot, stāsts par Hamelīnas pīpēdiju joprojām ir ne tikai aizraujoša leģenda, bet arī kultūrvēsturisks mantojums, ko aktīvi atceras vēl šodien. Jūliusa Volfa darbu ietekme un leģendas nezūdošā popularitāte liecina, ka saikne starp pagātni un mūsdienām paliek dzīva.