Darba centri krīzes situācijā: tālākizglītības kursi bieži vien ir laika izšķiešana!

Darba centri krīzes situācijā: tālākizglītības kursi bieži vien ir laika izšķiešana!

Situācija darba tirgū Vācijā šobrīd ir tikai rožaina. 2025. gada novembrī bez darba bija aptuveni 2,885 miljoni cilvēku, kas nozīmē satraucošu bezdarba līmeni 6,3% apmērā, kas ir augstākais līmenis pēdējā desmitgadē. Iekārtošanās algotā darbā kļūst arvien grūtāka: tikai katrs 16 bezdarbnieks pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir spējis atrast jaunu darbu, kas vairo daudzu skepsi pret darba centru piedāvājumiem. ndr.de ziņo, ka...

Lai novērstu šo satraucošo situāciju, federālā valdība no federālā budžeta ir piešķīrusi iespaidīgus 3,4 miljardus eiro tālākizglītības kursiem 2025. gadā. Šī summa ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Darba centri piedāvā 166 000 kursu piedāvājumu, izmantojot platformu “mein-now”, un tos visus organizē privāti izglītības pakalpojumu sniedzēji, no kuriem Vācijā ir vairāk nekā 8000. Taču aiz šiem skaitļiem bieži vien slēpjas neapmierinoša realitāte.

Tālāka apmācība zem mikroskopa

Izmaksas par tālākizglītību bieži svārstās no 10 000 līdz 20 000 eiro vienai personai, un tās parasti tiek finansētas no izglītības kuponiem. 2024. gadā tika apstiprināti aptuveni 300 000 šādu kuponu. Tomēr daudzi dalībnieki ziņo par neapmierinātību ar kursu kvalitāti: uzraudzības trūkums un neatbilstoša apmācība ir bieži sastopamas sūdzības. Daudzi jūtas atstāti vieni un viņiem jāturpina izglītība pašmācības ceļā, kas nesasniedz kompetenci un vēlamās zināšanas.

Īpaši satraucošs ir fakts, ka bieži vien izvairās no kursu pārtraukšanas, jo tas var izraisīt dalībnieku snieguma samazināšanos. Izglītības iestāžu pārbaudi veic privātā sektora “ekspertu institūcijas”, bet Vācijas Akreditācijas institūcijas (DaKKs) sertifikācija par faktisko kvalitāti maz pasaka. Tas varētu izskaidrot, kāpēc daudzi pakalpojumu sniedzēji meklē veidus, kā iegūt vairāk naudas, kamēr cienījami pakalpojumu sniedzēji ir pakļauti spiedienam.

Sociālā krāpšana un problēmu risināšana

Papildus esošajiem izaicinājumiem Ziemeļreinas-Vestfālenes darba centri vēršas pret tā saukto “pilsoņu naudas mafiju”, savukārt Hamburgā ir atklāta sociālā krāpšana. Konsultāciju centri jau ir dokumentējuši vairāk nekā 3700 problēmu gadījumu ar birojiem un iestādēm, kas parāda, cik nekārtīga ir situācija daudziem skartajiem. Lai gan gada zemākais bezdarba līmenis reģistrēts Hamburgā, neapmierinātība ar esošajām tālākizglītības iespējām joprojām ir augsta.

Ņemot vērā šos apstākļus, kļūst skaidrs, ka darba centriem un izglītības iestādēm ir pienākums reāli veidot efektīvus un kvalitatīvus piedāvājumus. Darba tirgum ir nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi un atbalsts, lai cilvēkiem būtu reālas perspektīvas profesionālajai nākotnei. Vairāk par tēmu un pašreizējo statistiku varat uzzināt vietnē arbeitsagentur.de.