Klimata pārmaiņas apdraud Lejassaksiju: ​​eksperti aicina piekrastē atkāpties!

Klimata pārmaiņas apdraud Lejassaksiju: ​​eksperti aicina piekrastē atkāpties!

Debates par klimata pārmaiņām un to liktenīgajām sekām Lejassaksijā kļūst arvien sprādzienbīstamākas. Pētnieki steidzami brīdina par gaidāmajiem plūdiem, kas varētu skart valsti, un runā par milzīgām briesmām, kas sagaida piekrastes reģionus. Pēc zinātnieku domām, Lejassaksija ir viens no visvairāk skartajiem reģioniem Eiropā, kur aptuveni 14% no valsts teritorijas un visa 618 kilometrus garā Ziemeļjūras piekraste ir tieši apdraudēti. Tur dzīvo aptuveni 1,1 miljons cilvēku, un viņiem ir liels jūras līmeņa celšanās risks. Šie satraucošie fakti ir aplūkoti pašreizējā ziņojumā Kreiszeitung, kurā norādīts uz nepieciešamību veikt pasākumus cilvēku un viņu veselības aizsardzībai, savukārt Vācijas Meteoroloģijas biedrības (DMG) un Vācijas Fizikas biedrības (DPG) aicinājums klimata pārmaiņām steidzami aicina politiķus domāt par izstāšanos no riska zonām.

Ko īsti prasa šī iniciatīva? Tika prezentēts visaptverošs 10 punktu katalogs, lai risinātu "reālos draudus cilvēces civilizācijas turpmākai pastāvēšanai". Centrālie pasākumi ietver siltumnīcefekta gāzu emisiju krasu samazināšanu, kas veicama dažādās nozarēs. Dambju paaugstināšana par aptuveni diviem metriem, lai tos pārveidotu par klimata aizsprostiem, arī ir daļa no Lejassaksijas ilgtermiņa stratēģijas. Tomēr vides ministrs Kristians Meijers skaidri norādīja, ka pašlaik nav nekādu apsvērumu par veselu piekrastes zonu pamešanu vai aizsprostu nojaukšanu. Tā tam vēl nevajadzētu būt, pat ja izaicinājumi ir milzīgi.

Klimata padome un citi pasākumi

Diskusijas uzmanības centrā ir arī klimata padomes izveide Lejassaksijā, kas ir valsts kabineta darba kārtībā novembrī. Šajā padomē būs seši zinātnes pārstāvji un deviņi dažādu asociāciju biedri, ko papildinās pilsoņu padome. Tas liecina, ka štata valdība šo jautājumu uztver nopietni un lēmumu pieņemšanai vēlas izmantot plašāku bāzi. Klimata padomes mērķis ir palīdzēt koordinēt stratēģiskos pasākumus un izstrādāt īstenojamus risinājumus.

Debates par piekrastes kopienu pārvietošanu ir aktuālas, un eksperti apspriež labāko rīcību, lai novērstu turpmākas katastrofas. Izaicinājums ir liels, taču atliek noskaidrot, vai politiķi un iedzīvotāji ir gatavi spert nepieciešamos soļus, lai aizsargātu piekrastes reģionus un rastu pārvaldāmus risinājumus.