Altes zemē atpūtnieki salasa 15 kilogramus ābolu - nemaksā!

Altes zemē atpūtnieki salasa 15 kilogramus ābolu - nemaksā!

Aizvadītajā nedēļas nogalē ažiotāžu izraisīja pāris atpūtnieku Altes zemē, konkrēti Jorkā Stades rajonā. Viņi no augļu koku plantācijas salasīja aptuveni 15 kilogramus ābolu, par tiem nesamaksājot. Stādījuma īpašnieks pamanīja neatļautu rīcību un par to runāja ar abiem atpūtniekiem. Viņi sākotnēji izrādīja maz sapratnes un atteicās maksāt par āboliem. Notikušais pievērsa policijas uzmanību, kas tomēr nolēma neizvirzīt apsūdzību pēc vienošanās starp īpašnieku un atpūtniekiem. Galu galā atpūtniekiem tika atļauts bez maksas paņemt līdzi ābolus, kas radīja uzjautrinošu stāstu. Saskaņā ar NDR, situācija ir klimata pārmaiņu piemērs, ko uzskata par izaicinājumu.html. to augļkopībā.

Bet tas vēl nav viss, jo incidents ir kas vairāk nekā tikai kurioza anekdote. Aiz ābolu ražas slēpjas lielāka problēma. Pārrunājot ražu, atkal un atkal dzirdams par “ābolu klusumu vecajā zemē”. To izraisa dažādi faktori, tostarp bišu apputeksnēšana. Siltā ziema izraisīja augļu koku agrīnu ziedēšanu, bet īss aukstuma periods 2024. gada aprīlī būtiski ietekmēja apputeksnēšanu. Līdz ar to šogad gaidāma kvalitatīvāka, bet mazāka ābolu raža. To skaidro arī Matiass Gērgenss no Augļu audzēšanas eksperimentālā institūta Lejassaksijā, kurš apspriež klimatisko apstākļu radītos izaicinājumus. Tas, vai tā ir cilvēka izraisītu klimata pārmaiņu pazīme, joprojām ir strīdīgs jautājums, jo, lai gan 2024. gada pavasaris tiek uzskatīts par siltāko līdz šim, ir skaidrs, ka šādi īslaicīgi laikapstākļi nav sinonīms ilgtermiņa klimata pārmaiņām. Dati no dpa un Vācijas laikapstākļu dienesta liecina, ka padziļinātai problēmas cēloņu izpētei ir nepieciešams tālejošāks skatījums uz klimata pārmaiņu problēmu.

Klimata pārmaiņas kā fons

Altes zeme ir slavena ar saviem augļu dārziem, taču pašreizējās klimata pārmaiņas rada jaunus izaicinājumus. Sasilšana, kas atspoguļojās vidējā temperatūrā 10,0 grādi pēc Celsija 2024. gada aprīlī – par 2,6 grādiem virs vidējā 1961. līdz 1990. gada – skaidri parāda, ka sezonālās svārstības ne vienmēr atbilst klimata pārmaiņu ilgtermiņa tendencēm. 2024. gada aprīlis bija ne tikai siltāks nekā iepriekšējās desmitgadēs, bet pirmā karstā diena notika 2024. gada 6. aprīlī, kad temperatūra Bādenē-Virtembergā paaugstinājās līdz 30,1 grādam pēc Celsija.

Šie notikumi ietekmē augļu ražu un ne tikai lauksaimnieku izredzes. Klimata pārmaiņas nevar ignorēt, pat ja ir dažas balsis, kas tās pasniedz kā “melus”. Šī nepareizā interpretācija kavē tik ļoti nepieciešamo diskusiju par izaicinājumiem, kas lauksaimniekiem un dārzniekiem būs jāpārvar nākotnē. Eksperti vienbalsīgi atbalsta secinājumu, ka cilvēka darbības, jo īpaši CO2 emisijas, veicina globālo sasilšanu. Ir vajadzīgas inovācijas un pielāgošanās stratēģijas, lai nodrošinātu augļu audzēšanu Altes Land pat mainīgos apstākļos.

Kas notiks tālāk, tas ir redzams. Augļu audzētājiem ir jāsaskaras ar jauniem izaicinājumiem, ko izraisa klimata pārmaiņas. Tikmēr atklāts paliek jautājums, kā mainīgās vides kontekstā vērtējami tādi dīvaini atgadījumi kā neatļauta ābolu raža.