Lejassaksija aprīko skolas ar 170 000 planšetdatoru skolēniem!
Lejassaksija ieviesīs nomas planšetdatorus 7. klašu skolēniem no 2026./27. Digitālajai izglītībai plānoti 800 miljoni eiro.

Lejassaksija aprīko skolas ar 170 000 planšetdatoru skolēniem!
Lejassaksijas štata valdība ir labā ceļā uz izglītības sistēmas modernizāciju. No 2026./27.mācību gada septīto klašu skolēni tiks nodrošināti ar aizdevuma planšetdatoriem. Plānots, ka būs pieejami aptuveni 170 000 planšetdatoru. Konkurss par šīm ierīcēm jau notiek, un pakalpojumu sniedzējiem ir jāpiegādā iepriekš konfigurēti planšetdatori, tostarp drošības programmatūra. NDR ziņo, ka pirmajā gadā ar ierīcēm tiks aprīkoti līdz 78 679 skolēniem un aptuveni 89 634 skolotājiem.
SPD ministrs Olafs Lies ar šo soli pilda priekšvēlēšanu aģitācijas solījumu, ko devis 2022.gada vēlēšanās. Projekta īstenošanai valsts 2026. gadā piešķirs iespaidīgus 300 miljonus eiro. Kopā turpmākajos gados planšetdatoru projektam paredzēti 800 miljoni eiro. Valsts valdība vēlas ne tikai veicināt digitalizāciju, bet arī paplašināt izglītības iespējas skolās.
Skolas ir atbildīgas
Svarīgs šī projekta aspekts ir tas, ka skolas var pašas izlemt, kā tās vēlas izmantot planšetdatorus. Skolotājiem ir jāizstrādā inovatīvas pedagoģiskās koncepcijas. Izglītības ministre Džūlija Villija Hamburga uzsver, ka planšetdatori ir paredzēti arī lietošanai mājās, līdzīgi kā skolas grāmatas. Tādā veidā mācību saturs ir jānodod gan stundās, gan ārpus tās. Lejassaksija uzsver, ka skolām šajā ziņā ir zināma atbildība.
Lai atbalstītu ieviešanu, Kultūras ministrija veido interneta veikalu, kurā skolas var pasūtīt planšetdatorus. Ministrija piedāvā arī apmācības un konsultācijas, lai atbalstītu skolotājus tehnoloģiju integrēšanā mācību stundās. Tomēr kritiķi, piemēram, Izglītības un zinātnes savienība (GEW), aicina sniegt lielāku atbalstu, jo īpaši ar profesionāli apmācītu personālu tehniskajai apkopei un atbalstam, lai nodrošinātu, ka planšetdatoru lietošana norit nevainojami.
Kritika un izaicinājumi
Opozīcija, īpaši CDU, pauž bažas par digitālās izglītības stratēģijas trūkumu Lejassaksijā. AfD arī uzsver, ka ir nepieciešama digitālo prasmju pamatizglītības programma. Turklāt tiek kritiski apšaubīta atbildība par ierīču tehnisko pārvaldību. Tādas problēmas kā nesenais incidents Ebstorfā, kurā 260 skolēni zaudēja piezīmes un mācību saturu, liecina par tehniskā atbalsta steidzamību.
Prasības skolām ir augstas: līdz šim starp atsevišķām federālajām zemēm ir bijušas lielas atšķirības skolēnu tehniskajā nodrošinājumā un digitālajās prasmēs. Pētījumi liecina, ka izglītojamo digitālās prasmes Vācijā ir samazinājušās, neskatoties uz labākiem digitālās apmācības nosacījumiem. Statistika ziņo, ka joprojām pastāv problēmas finansēšanas un pedagoģiskās īstenošanas jomā, kamēr skolas cenšas izstrādāt vispārēju ilgtspējīgas digitalizācijas koncepciju.
Kopumā Lejassaksijā ir daudz darāmā, lai veicinātu digitalizāciju. Tomēr rodas iespaids, ka kaut kas kustas. Nomas planšetdatoru ieviešana varētu būt izšķirošs solis, lai reģiona izglītības ainava būtu piemērota nākotnei. Mēs nevaram gaidīt, lai redzētu, kā viss attīstīsies!