25 gadi cietumā par Sāras slepkavu: greizsirdības drāma!

25 gadi cietumā par Sāras slepkavu: greizsirdības drāma!

Traģiski stāsti caurstrāvo dzīvi Vācijas ziemeļos, un nesenie notikumi saistībā ar Sāras Meieres lietu nav izņēmums. 2025. gada 25. jūnijā tiesa Nīmā piesprieda bargu sodu Gijomam Čiodo, kurš bija atbildīgs par 32 gadus vecās Sāras brutālo slepkavību. Šaušalīgais akts notika 2022. gada 24. jūlijā netālu no Lozannas, kur Čiodo nožņaudza jauno sievieti, ar kuru viņš bija sazinājies ar interneta starpniecību mazāk nekā mēnesi iepriekš, viņas pašas dzīvoklī – incidents, kas šokēja sabiedrību.

38 gadus vecais Čiodo, kurš jau ir notiesāts par vardarbību ģimenē, bija greizsirdīgas problēmas vidū, kad izcēlās liktenīgais strīds. Tiesa viņam piesprieda 25 gadus cietumā un 10 gadus pēcpārbaudes pēc tam, kad prokurori pieprasīja minimālo sodu 25 gadu apmērā. Neskatoties uz viņa vēlākajiem nožēlas izpausmēm, upuru aizstāvji viņu raksturo kā “vardarbīgu” un “slepkavniecisku”. Viņi arī norādīja uz Chiodo kontroles un manipulāciju modeli, ko viņš jau bija izveidojis tikai divu mēnešu laikā.

Diskusija par femicīdu

Šis gadījums ir arī atgādinājums par plašākām sociālajām debatēm par femicīdu, kas ir saistīts ar izmaiņām likumdošanā. 2023. gada 25. novembrī visā Francijā notika daudzas demonstrācijas pret vardarbību pret sievietēm. Galvenā prasība ir termina “feminicīds” oficiāla atzīšana Francijas krimināltiesībās, lai labāk risinātu nāvējošu vardarbību pret sievietēm. Termins, ko 1992. gadā ieviesa sociologes Džila Radforda un Diāna Rasela, attiecas uz sievietes nogalināšanu, jo viņa ir sieviete.

Kopš 2023. gada sākuma Francijā jau ir reģistrēts 121 femicīds. Neskatoties uz spēkā esošajiem likumiem, kas sievietes nogalināšanu viņas dzimuma dēļ klasificē kā vainu pastiprinošu apstākli, daudzi pauž bažas, ka pašreizējā juridiskā klasifikācija neatzīst šo noziegumu īpašo raksturu. Līdzīga situācija ir arī Vācijā, kur joprojām turpinās diskusijas par femicīda juridisko klasificēšanu kā slepkavību vai slepkavību. Neskatoties uz starptautiskajām saistībām apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību, kā noteikts Stambulas konvencijā, cīņa pret femicīdu joprojām ir sarežģīts uzdevums.

Zinātniskais konteksts

Termina “femicīds” izcelsme ir feminisma pētījumos, un to bieži uzskata saistībā ar dzimumu nevienlīdzību. Intīmā partnera slepkavība ir visizplatītākais vardarbības veids pret sievietēm, un daudzi no šiem noziegumiem notiek šķiršanās kontekstā. Vācijā, kur tika īstenota Stambulas konvencija par cīņu pret vardarbību un diskrimināciju dzimuma dēļ, ir vērojama zināmu atrunu atkāpšanās, kas liecina par pieaugošu sabiedrības jutīgumu.

Prasības uzsver, cik svarīgi ir pievērsties vardarbības kontrolei, lai novērstu femicīdu. Tāpat tiek mēģināts noteiktas pieejas nostiprināt likumā, ko izskata jaunizveidotā darba grupa. Ir skaidrs, ka bez intensīva profilakses darba un sociālās izpratnes femicīda risks joprojām pastāv.

Ņemot vērā šos satraucošos notikumus, paliek jautājums: kas tiek darīts, lai aizsargātu sievietes un izjauktu šos nāvējošos modeļus? Sāras Meieres lieta varētu kalpot kā pagrieziena punkts, lai turpinātu debatēt.

Viņu stāsta traģēdija ir jāuztver ne tikai kā izolēts notikums, bet gan kā daļa no lielākas sabiedrības problēmas, kurai steidzami nepieciešama lielāka uzmanība un juridiskā skaidrība.