Narkotiku tirgotāju apžēlošana Nigērijā: valsts kauns?

Narkotiku tirgotāju apžēlošana Nigērijā: valsts kauns?

Nigērijā pretrunīgi vērtētais prezidenta Bola Tinubu lēmums izraisa milzīgu kritiku. Viņš apžēloja 175 notiesātos noziedzniekus, tostarp 52 narkotiku tirgotājus. Šī akcija ir izraisījusi ažiotāžu gan valsts, gan starptautiskā mērogā, un daudzi to raksturo kā “nacionālo apkaunojumu”. Jo īpaši opozīcija un pilsoniskā sabiedrība izvirza skarbas apsūdzības valdībai, bet arī daudziem valdības locekļiem ir bažas. Apžēloto vidū ir ne tikai narkotiku tirgotāji, bet arī daži cilvēki, kas notiesāti par smagiem noziegumiem, piemēram, slepkavībām, krāpšanu un nolaupīšanu, tostarp slavenākā no viņiem Maryama Sanda, kurai tika piespriests nāvessods par slepkavību, pirms sods tika mainīts.

Apmēram trešā daļa apžēloto bija narkotiku tirgotāji, no kuriem daudzi bija izcietuši tikai divus gadus no sākotnējā mūža ieslodzījuma. Tas notiek laikā, kad Nigērija cīnās ar nopietnu narkotiku krīzi, kuras patēriņa līmenis skaitļos ir 14,4% — gandrīz trīs reizes pārsniedzot pasaules vidējo rādītāju 5,5%. Bijušais viceprezidents Atiku Abubakars lēmumu raksturoja kā "šokējošu un neattaisnojamu", savukārt Nacionālā narkotiku likuma izpildes aģentūra (NDLEA) gadiem ilgi cīnās pret narkotiku karteļiem un uzskata, ka apžēlošana ir tās centienu devalvācija.

Starptautiskās bažas un vietējie izaicinājumi

Starptautiskie partneri pauž bažas, ka Nigērija var tikt uztverta kā saudzējoša jurisdikcija pret narkotiku tirgotājiem. Tas varētu ne tikai iedragāt uzticību Nigērijas tiesu iestādēm, bet arī pretoties NDLEA centieniem. Arī prezidenta padomnieks Jozefs Onohs aicinājis atsaukt apžēlošanu. Līdz šim prezidents Tinubu nav atbildējis, jo strīdi rodas saistībā ar pieaugošo nedrošību, bandītismu un terorismu Nigērijā.

Nigērijas narkotiku krīzei ir dziļākas saknes, un tā izraisa vardarbības pieaugumu. Arhibīskaps Lucius Iwejuru Ugorji uzsver, ka narkotiku lietošana ir galvenais sociālo traucējumu cēlonis. Neskatoties uz stingrākiem likumiem, situāciju uzlabot nav iespējams; narkotiku lietošana jauniešu vidū ir satraucoša. 2018. gada UNODC ziņojums liecina, ka katrs septītais nigērietis vecumā no 15 līdz 64 gadiem lieto narkotikas. Situācija ir īpaši slikta pilsētu centros, kur bandas un narkotiku karteļi izmanto iebiedēšanu un vardarbību, lai nodrošinātu savas pozīcijas tirgū.

Skatiens nākotnē

Pastāvīgā narkotiku problēma izraisa sociālo pagrimumu un izraisa turpmākus noziegumus, piemēram, zādzības un prostitūciju. Publisko diskursu par narkotiku noziedzību un to apkarošanu raksturo dažādi viedokļi: lai gan daži uzskata, ka stingrāki likumi, piemēram, nāvessoda ieviešana narkotiku tirgotājiem, ir nepieciešami, cilvēktiesību aktīvisti šīs pieejas kritizē kā pārmērīgu un necilvēcīgu. Šobrīd likumdošana jau paredz mūža ieslodzījumu par smagiem narkotiku noziegumiem.

Arhibīskaps Ugorji aicina pārdomāt un aktīvi iesaistīties sabiedrībā, lai novērstu morālo pagrimumu Nigērijā. Jāskatās, kā valdība reaģēs uz notiekošo kritiku un vai tiks veikti pasākumi, lai risinātu šo dedzinošo sociālo krīzi.

Šajā saspringtajā vidē ir cerība uz reālu pavērsienu Nigērijas narkotiku politikā un drošības situācijā, lai gan izaicinājumi ir milzīgi un prasa visaptverošu pārveidi.

Situācija joprojām ir saspringta, un ir skaidrs, ka prezidenta gaidāmajiem lēmumiem ir liela nozīme narkotiku krīzes apkarošanā. Nigērijas sabiedrībai, izejot no krīzes, ir neskaidra, bet cerīga nākotne.