Sausuma trauksme Indrē: Zemnieki cīnās par izdzīvošanu!

Sausuma trauksme Indrē: Zemnieki cīnās par izdzīvošanu!

Pašreizējie ekstremālie laikapstākļi rada lielas bažas Vācijas ziemeļu zemniekiem. Pastāvīgā sausuma dēļ daudzi reģionā, tostarp liellopu audzētāji, ļoti cieš no sekām. Karstums tiktāl iznīcinājis zemi klāto veģetāciju, ka dzīvniekus nevar pienācīgi pabarot. Arnaud Morin, zemnieks no Vendœuvres, ziņo par gandrīz neauglīgām ganībām, kur viņš apgādā savas 140 govis ar siena ķīpām, lai gan tas parasti notiek tikai pēc ražas novākšanas. Viņam vēl ir 200 tonnas pērnā gada barības rezerves, taču bažījas, ka ziemai ar tām nepietiks. Lauksaimniecības kameras Indrē viceprezidents Maksims Pions dalās ar šīm bažām un uzsver neskaidrības par ziemas ilgumu.

Nokrišņi reģionā ir masveidā nolijuši kopš jūnija vidus – pēdējo četru mēnešu laikā nolijuši tikai 40 milimetri lietus. Šāda situācija ir manāma arī piena ražošanā, jo karstuma dēļ dzīvniekiem samazinās ēstgriba un samazinās barības uzņemšana. Arī kazas piena ražošana joprojām ir problemātiska, pat ja tiek nodrošināta vēsa vieta, kur atkāpties. Īpašas bažas rada kultūraugi, kas vēl nav novākti, tostarp nepieciešamā lopbarības kukurūza dzīvnieku ziemas uzturam.

Klimata pārmaiņas un to sekas

Pašreizējais sausums ir smagākais pēdējo 70 gadu laikā, kā atzīmējuši tādi eksperti kā Christian Huyghe no Inrae. Nevajadzētu par zemu novērtēt arī sausuma ekonomisko ietekmi, jo šo apstākļu dēļ piena cena Francijā turpina pieaugt. Tādi direktori kā Benuā Roujers no Cniel brīdina par gaidāmo piena deficītu, kas var ietekmēt visu vērtību ķēdi no sviesta līdz krējumam līdz sieram. Dažus pēdējos mēnešus raksturo rekordaugsta temperatūra un virkne karstuma, kas līdz 20. jūlijam samazināja zāles ražošanu par 21%, salīdzinot ar parasto. Ražotāji ir izvēles priekšā: vai nu jāgrauž barības krājumi ziemai, jāiegādājas dārga lopbarība vai pat jāpārdod daļa no saviem mājlopiem.

Dzīvnieku barības cenas salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaugušas par vairāk nekā 25%, radot papildu slogu lauksaimniekiem. Pārtikas tirgos vērojams piena produktu cenu pieaugums, ražotājiem cenšoties absorbēt pieaugušās izmaksas. Vidējo cenu shēma liecina, ka piena cena 2022. gada maijā pieauga līdz 427 eiro par 1000 litriem, savukārt ražotāju cena Eiropā ir atšķirīga: Vācijā ir ap 480 eiro par tonnu, bet Beļģijā tā sasniedz pat 500 eiro.

Adaptācijas pasākumi

Ņemot vērā šos izaicinājumus, lauksaimniecībā ir steidzami jāpielāgojas. Tādas ekstrēmas laika apstākļu situācijas kā šis pēdējos gados ir kļuvušas biežākas ne tikai Vācijā, bet arī Eiropā. Pētījumi liecina, ka lauksaimniecības nozares radītās emisijas ne tikai piesārņo klimatu, bet arī apdraud lauksaimniecības uzņēmumu ekonomisko stabilitāti. Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir īpaši svarīga, lai ilgtermiņā darbotos produktīvi un ilgtspējīgi. Konkurences priekšrocības var sagaidīt tikai tad, ja novatoriskas apūdeņošanas metodes vai alternatīvas barošanas stratēģijas nonāks uzņēmumos.

Bažas par ražu un situāciju piena nozarē ir milzīgas, un tagad ir nepieciešami visaptveroši risinājumi. Laiks ir būtisks, un lauksaimnieki cer uz agriem nokrišņiem, lai novērstu gaidāmo barības trūkumu. Pretējā gadījumā sausums varētu ne tikai izraisīt vietēju krīzi, bet arī radīt tālejošas sekas uz pārtikas cenām un piegādes drošību Eiropā.

Lai iegūtu plašāku informāciju par aktuālajiem izaicinājumiem un risinājumiem lauksaimniecībā, iesakām ieskatīties detalizētajos ziņojumos no France Bleu, Nākotnes zinātnes un Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra.