ES korupcija: Itālija bloķē svarīgu tiesību reformu!

ES korupcija: Itālija bloķē svarīgu tiesību reformu!

Diskusija par korupciju Eiropas Savienībā kļūst arvien dramatiskāka, īpaši uz neskaitāmu skandālu fona, piemēram, Katargeita vai nesenajām atklāsmēm ap bijušo ES parlamentāriešu Pjēru Antonio Panceri. Šie notikumi liecina par trūkumiem cīņā pret korupciju ES līmenī. 2025. gada 16. jūnijā Strasbūrā starpinstitūciju sarunās neizdevās pieņemt direktīvu cīņai pret korupciju, ko politiķi uztvēra kā skaidrojošu zīmi par notiekošajām blokādēm ES. Skaļi euractiv Itālijas valdība Džordžijas Meloni vadībā ir galvenais šīs direktīvas neveiksmes iemesls. Viņa iebilst pret “varas ļaunprātīgas izmantošanas” iekļaušanu kā specifisku korupcijas nodarījumu.

Vācija ir nonākusi arī kritikas krustugunīs, jo tai nav atbilstoša krimināllikuma, kas situāciju vēl vairāk sarežģī. Ar direktīvu būtu ne tikai saskaņotas sankcijas starp dalībvalstīm, bet arī paplašināta korupcijas definīcija un stiprinātas valsts pretkorupcijas iestādes. "Jāskatās, vai izdosies rast kompromisu," uzsver deputāte Rakela Garsija Hermida-van der Walle.

Kritiskais fons un nepieciešamība rīkoties

Korupcijas gadījumu skaita pieaugums ES – pēdējos gados vien ar noziedzīgām darbībām saistīti daudzi augsta ranga politiķi un amatpersonas – arī ir pretrunā ar notiekošo diskusiju par konkrētu pasākumu nepieciešamību. Saskaņā ar aptaujām par BPB 68% eiropiešu uzskata, ka korupcija savā valstī ir plaši izplatīta, un tikai 31% uzskata, ka esošie pretkorupcijas pasākumi patiešām ir efektīvi.

ES Komisija joprojām plāno pastiprināt korupcijas apkarošanas pasākumus. Komisijas priekšsēdētāja vietniece Věra Jourová ir paziņojusi, ka turpmāk galvenā uzmanība tiks pievērsta dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas kriminālatbildības noteikšanai. Tam savukārt būtu jāpalīdz aktīvi apkarot korupcijas praksi ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā. "Ir svarīgi izveidot integritātes kultūru," viņa saka šajā kontekstā, norādot uz plānotajām izpratnes veidošanas kampaņām.

Reformu virziens

Vēl viens izaicinājums ir fakts, ka priekšlikums izveidot Eiropas ētikas iestādi pagaidām ir atmests. To izdarīja Eiropas Tautas partijas spiediens, kas pauda bažas par tās efektivitāti un iespējamību. Turklāt aptaujas liecina, ka daudzi iedzīvotāji, līdzīgi kā ES, korupciju uzskata par nopietnu draudu demokrātijai un tiesiskumam. Tā skaidro Komisija ka problēmas ir dziļas un slēpjas ne tikai atsevišķu dalībvalstu likumdošanas periodos, bet arī ES kopējā stratēģijā. Tiek ziņots, ka korupcija ES ekonomikai izmaksā vismaz 120 miljardus eiro gadā.

Kas notiks tālāk? Jauns sarunu raunds jau ir plānots līdz mēneša beigām, un Polijas prezidentūra Padomē cer uz drīzu pozitīvu rezultātu. Taču paliek jautājums, vai šīs sarunas ir balstītas uz patiesu pārmaiņu gribu, vai arī dalībvalstis turpina bloķēt nacionālās intereses. Steidzami vajadzīgs spēcīgs politisks signāls nākotnei – ne tikai lai novērstu, bet arī apkarotu plaši izplatīto korupciju.