Magalufā ar indīgo dzeloņraju savainojis bērnu – brīdinājums atpūtniekiem!
2025. gada 19. jūnijā Magalufas pludmalē, Maljorkā, bērnu ievainoja dzeloņraja. Pētnieki izmeklē arvien biežākus novērojumus.

Magalufā ar indīgo dzeloņraju savainojis bērnu – brīdinājums atpūtniekiem!
Aktuālie notikumi ap Maljorkas populāro brīvdienu kūrortu Magalufu skar ne tikai atpūtniekus, bet arī vietējos medijus. Pagājušajā nedēļas nogalē notika incidents, kas vēlreiz pievērsa uzmanību briesmām ūdeņos ap Baleāru salām. Kāds jauns zēns guva dziļu griezumu uz rokas, kad viņš mēģināja pieskarties dzeloņainim. Incidents noticis Magalufas pludmalē, kas ir iecienīts galamērķis britu atpūtniekiem, kur baudīt sauli un jūru.
Pirmās palīdzības sniedzēji sniedza palīdzību cietušajam bērnam pirms nogādāšanas slimnīcā. Mediji, kas sākotnēji ziņoja, nepareizi runāja par velna staru. Tomēr patiesībā tā bija dzeloņraja, kuras indīgais dzelonis bija atbildīgs par nopietno ievainojumu. Šie incidenti atklāja satraucošu notikumu attīstību: Spānijas piekrastē, īpaši Maljorkā, pašlaik var redzēt arvien vairāk staru. Palmas akvārija jūras aizsardzības fonds apstiprina neparasto dzeloņraju novērojumu pieaugumu un uzsver, ka peldētājiem jāievēro distance un, ja tiek novērots, jāzvana 112.
Neparasts novērojumu kopums
Bažas par raju populācijas pieaugumu iet roku rokā ar vēl vienu satraucošu parādību: kopš šī gada maija Baleāru salu pludmalēs iesprostoti jau pieci kritiski apdraudētā velnrajas īpatņi. Aptuveni 20 papildu velna stari ir pamanīti arī citās Spānijas Vidusjūras daļās. Zinātnieki ir vienisprātis, ka šai parādībai, kas arvien vairāk piesaista sabiedrības uzmanību, pašlaik nav adekvāta izskaidrojuma. Dažas dokumentālās filmas sociālajos medijos, piemēram, TikTok, ilustrē situāciju un mobilizē cilvēkus vairāk domāt par šo problēmu, taču trūkst skaidra skaidrojuma.
Ja suspendēto daļiņu daudzums ūdeņos palielinās un ietekmēs ekosistēmu, tas var kaitēt ne tikai stariem, bet arī citiem jūras dzīvniekiem. Jūras aizsardzības fonds aicina peldētājus cienīt ļoti dzīvīgo zemūdens pasauli. Tāpat tiek norādīts, ka Spānijas piekrastē tiek atrasts arvien vairāk beigtu vaļu, kas uzsver izpētes darba steidzamību.
Piekrastes aizsardzība un klimata pārmaiņas
Saistībā ar šīm jūras parādībām ir progresējošās klimata pārmaiņas. Brīdinājumi par jūras līmeņa celšanos, kas līdz 21. gadsimta beigām varētu paaugstināties pat par vienu metru, saasina diskusijas par piekrastes aizsardzības pasākumiem. Piemēram, Šlēsvigā-Holšteinā 24% teritorijas ir pakļauti plūdu riskam, un ir sagaidāms, ka Ziemeļjūrā palielināsies ārkārtēji laikapstākļi, piemēram, vētras. Tas var ne tikai ietekmēt piekrasti, bet arī apdraudēt daudzu jūras dzīvnieku dzīvotnes.
Tāpēc elastīga piekrastes aizsardzība ir būtiska, un tiek veikti dažādi pasākumi, piemēram, aizsprostu būvniecība, smilšu papildināšana un viļņlauži, lai aizsargātu krastus, vienlaikus saglabājot jūras dzīvi. Šajā diskusijā būtu jāiesaista arī iedzīvotāji, jo laba roka aizsardzības stratēģiju īstenošanā ir ļoti svarīga. Klimata pārmaiņas apdraud ne tikai piekrastes reģionus, bet arī būtiski ietekmē jūras bioloģisko daudzveidību.
Kopumā vēl ir jāredz, kādus turpmākus ieskatus gūs zinātnieki. Situācija Maljorkā ir vēl viena zīme, ka cilvēki un daba dzīvo trauslā līdzsvarā, kas ir jāaizsargā.