Ukrainas bēgļu nākotne: apdraudētie pabalsti no 2025. gada aprīļa!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Federālā valdība no 2025. gada aprīļa Ukrainas bēgļiem plāno maksāt patvēruma meklētāju pabalstus, nevis pilsoņa pabalstu.

Die Bundesregierung plant, ab April 2025 Asylbewerberleistungen statt Bürgergeld für ukrainische Flüchtlinge zu zahlen.
Federālā valdība no 2025. gada aprīļa Ukrainas bēgļiem plāno maksāt patvēruma meklētāju pabalstus, nevis pilsoņa pabalstu.

Ukrainas bēgļu nākotne: apdraudētie pabalsti no 2025. gada aprīļa!

Ukrainas bēgļu situācija Vācijā atkal ir uzmanības centrā un gaisā virmo lielas pārmaiņas. No 2025. gada 1. aprīļa federālā valdība plāno vairs neizturēties pret bēgļiem no Ukrainas atsevišķi un tā vietā piešķirt tiem patvēruma meklētāju pabalstus. Šāds lēmums, kas tika noteikts koalīcijas līgumā starp Savienību un SPD, apgriež līdzšinējos noteikumus. Attiecīgi patvēruma meklētāja pabalstiem būtu jānotiek līdz šim piešķirtā pilsoņa pabalsta 553 eiro apmērā mēnesī, kas tiktu samazināts līdz 441 eiro, vietā. az-online.de.

Runājot par bēgļu integrāciju, bremzes ir ieslēgtas. Lēna pieeja darba tirgum tiek vērtēta kritiski daļēji iedzīvotāju pabalstu apmēra dēļ. Jaunā valdība kanclera Frīdriha Merca (CDU) vadībā acīmredzot saskata nepieciešamību rīkoties un vēlētos veikt izmaiņas jaunpienācēju bēgļu pabalstos. Taču joprojām nav skaidra grafika vai likumprojekta jurisdikcijas maiņai attiecībā uz patvēruma meklētāju pabalstiem. Trūkst arī īstenošanai nepieciešamās koordinācijas ar valstīm un pašvaldībām.

Plānotās jurisdikcijas maiņas sekas

Ierosinātā regula varētu būtiski ietekmēt bēgļu tiesības uz pabalstiem, integrācijas piedāvājumus un līdzdalības iespējas. Tas liecina, ka bez izņēmumiem vai pārejas noteikumiem var sagaidīt nopietnas sekas piekļuves darba tirgum, veselības aprūpes un izmitināšanas jomās. Piemērs: Patvēruma meklētāju pabalstu likumā (AsylbLG) nav pienākuma piedalīties integrācijas pasākumos, kas varētu ievērojami apgrūtināt profesionālo integrāciju. Nakšņošana kolektīvajā izmitināšanā plānota tikai 18 mēnešus, savukārt pilsoņu pabalstu saņēmējiem ir atļauts dzīvot savos dzīvokļos, kā MDR reports10.

Patlaban Vācijā ir reģistrēti aptuveni 1,25 miljoni bēgļu no Ukrainas. No 2025. gada marta līdz aprīlim tika pievienoti aptuveni 2000 jaunu bēgļu. Pabalstu ar atpakaļejošu spēku samazinājums varētu skart līdz pat 10 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir darba nespējīgi. Galu galā ukraiņu nodarbinātības līmenis ir norādīts kā 33,2 procenti. Neskaidrs paliek arī jautājums par veselības apdrošināšanu, jo pamatnosacījumi atšķiras no pilsoņu pabalstiem un patvēruma meklētāju pabalstiem. Saskaņā ar SGB II personām, kurām ir tiesības saņemt tiesības, parasti ir pieejama likumā noteiktā veselības apdrošināšana, savukārt AsylbLG nodrošina tikai minimālu aprūpes līmeni, kā norādīts vietnē basiswissen.asyl.net.

Izmaiņu kritika

Plānotās izmaiņas izpelnījušās plašu kritiku. Kreisie Bundestāgā šos pasākumus uzskata par “simbolisku politiku” un plāno tiem iebilst. Zaļie arī raksturo projektus kā neproduktīvus integrācijas politikas ziņā un apšauba vienlīdzības principu. Taču AfD deputātu grupa, kas atzinīgi vērtē izmaiņas AsylbLG, pauž pavisam citu viedokli, taču uzstāj, ka tam jāattiecas arī uz jaunpienācējiem. Politiskajā diskusijā kļūst skaidrs, ka šis jautājums skar ne tikai pašus bēgļus, bet tam ir arī tālejošas sociālas un ekonomiskas sekas.

Jāskatās, kā situācija attīstīsies tālāk. Jauno noteikumu efektivitātei un to faktiskajai ieviešanai nepieciešams skaidrs un caurskatāms process, kas integrācijā iekļauj pēc iespējas vairāk skarto cilvēku un vienlaikus nodrošina veselības un sociālo aprūpi. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgi, tas būs arī ļoti svarīgi sabiedrības pieņemšanai.