Baltijas jūra apdraudēta: aļģu ziedēšana un zivju bojāeja apdraud ekosistēmu!

Baltijas jūra apdraudēta: aļģu ziedēšana un zivju bojāeja apdraud ekosistēmu!

Baltijas jūra saskaras ar milzīgām problēmām. Aļģu ziedēšana strauji izplatās, un skābekļa trūkums ūdeņos nozīmē, ka tādas zivis kā mencas un siļķes apdraud izzušana. Kā LABRĪT ziņojumi, ES aizstāv sevi ar vairākām direktīvām, lai glābtu Baltijas jūru, tostarp Jūras stratēģijas pamatdirektīvu un Mēslojuma regulu. Taču šie pasākumi vēl nav bijuši veiksmīgi.

To rezumē Dr. Kristofers Cimmermans, Thünen Baltijas jūras zvejniecības institūta vadītājs. Viņš raksturo Baltijas jūru kā dziļu baseinu sistēmu bez drenāžas, kas vēl vairāk saasina problēmu reģionā. Galvenie draudīgās situācijas cēloņi ir barības vielas no lauksaimniecības, kā arī notekūdeņi un rūpniecība, kas ūdeņus pārbaro. "Jūs nevarat tikai mērķtiecīgi zvejot," pieprasa doktors galdnieks. Tiek lēsts, ka būs nepieciešami vismaz 10 gadi, līdz būs redzams progress.

Klimata pārmaiņas un temperatūras paaugstināšanās

Vēl viena liela problēma ir klimata pārmaiņas, kas spēcīgi ietekmē Baltijas jūras reģionu. Līdz gadsimta beigām gaidāma ūdens temperatūras paaugstināšanās par 2 līdz 3 grādiem. Ļoti augstas temperatūras periodi var ilgt pat mēnesi ilgāk un veicināt bīstamu aļģu ziedēšanu. Saskaņā ar to Scinexx Ja netiks samazināts barības vielu piesārņojums, zilaļģu ziedēšanas iespējamība varētu palielināties līdz pat 1000 procentiem. Šī attīstība apdraud ne tikai trauslo ekosistēmu, bet arī cilvēku veselību, izplatot kaitīgas baktērijas, piemēram, Vibrio baktērijas.

Lai gan daudzi zvejnieki, piemēram, Bjerns Fišers, ziņo par krājumu samazināšanos, mencu un siļķu nozvejas kvota ir krasi samazināta stingro ES noteikumu dēļ. Baltijas jūras rietumos tagad ir atļauti tikai 1-3 procenti no 2017. gada daudzumiem. Tomēr situācija joprojām ir saspringta. Vairākkārt tiek minēts, ka Krievija ignorē vienotos zvejas noteikumus un kopš Ukrainas konflikta vairs nesniedz nozvejas datus. Krievija pašlaik nozvejo 80 procentus no atlikušās mencas, savukārt ES zivsaimniecības ministri nepārtraukti samazina kvotas.

Dabas lieguma nozīme

Lai efektīvāk aizsargātu Baltijas jūru, jūras biologs Filips Šūberts aicina izveidot aizsargājamas teritorijas. Vides ministrs Tobiass Goldšmits plāno izveidot nacionālo parku Šlēsvigas-Holšteinas Baltijas jūrā. Taču šis priekšlikums izraisa dažādu interešu grupu, īpaši lauksaimniecības un tūrisma, pretestību. "Kaut kas notiek," saka lauksaimnieks Jenss Alpers, kurš tagad ir samazinājis mēslojuma izmantošanu, lai novērstu pārmērīgu mēslojumu.

Neskatoties uz visu pretestību, stingra okeāna pārvaldība un pastiprināta klimata aizsardzība ir būtiska. Tas ir vienīgais veids, kā Baltijas jūru var saglabāt ne tikai kā dzīvotni, bet arī kā populāru ceļojumu galamērķi nākotnē. The ikdienas ziņas ziņo, ka steidzami ir jāievieš jauni dabas aizsardzības noteikumi, pat ja tas var nozīmēt ierobežojumus. Laikam ir liela nozīme, jo bez izlēmīgas rīcības situācija Baltijas jūrā kļūs tikai nestabilāka.