Zelta šakālis uz Sylt: miers tagad pēc 100 aitu nāves?

Zelta šakālis uz Sylt: miers tagad pēc 100 aitu nāves?

Syltā viens vienīgs zelta šakālis kopš maija vidus ir izraisījis lielu sajūsmu aitkopju un mednieku vidū. Viņš tiek turēts aizdomās par aptuveni 100 aitu un jēru nogalināšanu, atjaunojot debates par plankumaino plēsēju. Tomēr pēdējo dienu laikā nav bijuši nekādi jauni novērojumi vai uzbrukumi, kas vietējiem medniekiem dod cerību, ka šakālis salu ir pametis. Saskaņā ar hegeringa vadītāja vietnieka Tomasa Didrihsena un rajona mednieka vietnieka Manfreda Uekermana teikto, pēdējā laikā nav ziņots par vairākām mirušām vai ievainotām aitām. Taču Vides ministrija pieļauj, ka zelta šakālis joprojām atrodas uz Siltas, jo tur apstākļi tam ir ideāli. Līdz šim oficiāli apstiprinātas 76 plaisas, taču aitkopji un mednieki ziņo par turpmākiem incidentiem, kas vēl nav dokumentēti.

Ko līdzi nes zelta šakālis?

2025. gada 6. jūnija naktī zelta šakālis atkal savainoja jērus un vienu nogalināja. To ar nakts redzamības ierīci novērojis kāds aitu audzētājs, kurš nekavējoties informējis medniekus. Neskatoties uz apstiprinātajiem uzbrukumiem, zelta šakālis vēl nav sašauts, lai gan ir apstiprināta vispārēja šaušanas pavēle. Vides ministrs Tobiass Goldšmits (zaļie) uzsvēra, ka lēmums nebija viegls, jo zelta šakālis ir aizsargājama suga. Taču viņš arī norādīja, ka tika ņemta vērā gan piekrastes aizsardzība, gan dzīvnieku labturība. Tiek lēsts, ka zelta šakālis varētu būt sasniedzis salu caur Sylt dambi.

Situācija Siltā

Hegering Sylt, kas aptver desmit teritorijas un kurā ir aptuveni 120 mednieku, plāno aktīvi medīt zelta šakāli. Tomēr medības ir sarežģītas, jo šakālis ir aktīvs krēslas stundās un naktī, un viņam ir ļoti asa oža. Manfreds Uekermans izteica grūtības noķert zelta šakāli. Viņš uzsvēra, ka cerēto mednieku atbalstu gūs aptuveni 20 līdz 30 aktīvie mednieki. Dzīvnieka apdullināšana nebūtu risinājums, jo medniekiem būtu jātuvojas zelta šakālim.

Pagājušajā naktī zelta šakālis pat nogalināja 46 jērus. Dambi ganam nācās samierināties ar aptuveni 80 dzīvnieku zaudējumiem, un viņam tika kompensēti aptuveni 15 000 eiro. Šī "pārpalikuma nogalināšanas" parādība precīzi apraksta situāciju, ko izraisīja šī plēsēja uzvedība, kā skaidro savvaļas ekologs Fēlikss Bēkers. Neskatoties uz izaicinājumiem, Bēkers uzsver, ka zelta šakāļi nerada tiešus draudus cilvēkiem, taču rada tiešus draudus ganībām un lauksaimniecības dzīvniekiem. Fonāls ir fakts, ka zelta šakālis ir nonācis Vācijā un arvien vairāk izplatās kopš tā pirmās atklāšanas Brandenburgā 1997. gadā, un kopš tā laika tam ir bijuši vairāki pēcnācēji.

Skats uz sugām

Zelta šakālis pieder suņu dzimtai un ir lielāks par lapsu, bet mazāks par vilku. Šie kautrīgie dzīvnieki ir aktīvi krēslas laikā un naktī, un novērojumi parasti notiek tikai ar savvaļas kamerām. Tās uzturs ir daudzveidīgs: tas barojas ar maziem dzīvniekiem, kukaiņiem, ogām, augļiem un mīklām. Zelta šakāļi dzīvo nelielās ģimeņu grupās, kas aizņem divus līdz trīs kvadrātkilometrus lielu teritoriju. Pozitīva ziņa ir fakts, ka Lejassaksijā un Bādenē-Virtembergā jau reģistrēti pēcnācēji, savukārt Šlēsvigā-Holšteinā šogad fiksēti divi zelta šakāļa novērojumi. Reģionā suņi katru dienu jātur pie pavadas, lai aizsargātu ganībās esošos dzīvniekus, īpaši vaislas un vaislas sezonā.

Zelta šakāļa ietekme uz vietējām ekosistēmām vēl nav pilnībā izpētīta. Tikmēr dabas aizsardzības grupas un mednieki saprot, ka ir rūpīgi jāapsver, kā rīkoties šādos gadījumos. Diskusija par zelta šakāli noteikti arī turpmāk satrauks atbildīgos, savukārt zemniekiem būs jādomā par ilgtspējīgu ganāmpulku aizsardzību.

Papildinformāciju un pašreizējos notikumus par šo tēmu skatiet ziņojumos no NDR, ikdienas ziņas un NABU noderīga.