Muitas konflikts: ES mudina pragmatisku risinājumu ar ASV!

Muitas konflikts: ES mudina pragmatisku risinājumu ar ASV!

Kiel, Deutschland - Skartās debatēs par tirdzniecības tarifiem starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību (ES) parādās vēl viena nodaļa. Ķīles Ekonomikas institūta prezidents Morics Šulariks nesen uzsvēra, ka ASV prezidenta Trumpa tirdzniecības darījumi bieži ir īstermiņa un ka pastāvīga atgriešanās muitas līmenī pirms Trumpa pilnvaru termiņa (no 2-3%) joprojām ir nereāla. Drīzāk Schularick iesaka to pamatā ar pašreizējiem tarifiem aptuveni 10%, kurus viņš uzskata par pragmatisku risinājumu. Arī Vācijas kanclers Mercs ir komentējis šajā ziņā un uzslavējis vienotu Eiropas nostāju, kas apgrūtina Amerikas Savienoto Valstu prasības izpildi. Tas ir tas, kā [Deutschlandfunk] ziņo (https://www.deutschlandfunk.de/oeconom-schularick-ifw-kiel-raet-eu-zu-pragmatic-zoelle-in-hohee-zehn-zehn-huk-100.html) par šo tēmu.

Bet kā izskatās pašreizējā situācija? Aprīlī Trump ieviesa bāzes paražu 10 % ar dažādiem ES importiem. Iepriekš viņš jau bija savācis īpašus tarifus konkrētiem produktiem, piemēram, tēraudam, alumīnijam un automašīnām. Šī ģeopolitiskā spriedze nozīmē, ka ES nepaliek dīkstāvē. Saskaņā ar ZDF, īpaši tarifi ir tādi eksports kā 95 miljardi eiro, kas varētu ietekmēt rūpniecības un lauksaimniecības produktus, piemēram, automašīnas un whiskey. Sarunu termiņš, ko Trump ir plānojis 90 dienas, notiek jūlija beigās.

ES parāda noteikšanu

Ursula von der Leyen, ES komisijas prezidents, skaidri pateica, ka ES ir apņēmusies panākt vienošanos. Tas uzsver, ka Amerikas Savienoto Valstu tarifi ir netaisnīgi un nav savietojami ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem. Tirdzniecības komisārs Maroš Šefčovič brīdina par citiem tarifiem, kas var ietekmēt eksportu līdz 170 miljardiem eiro no ES. Šie tarifi rada ievērojamu draudu 97 procentiem ES eksporta uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tā ir sacensība pret laiku, jo, ja ES nevar pārliecināt Trumpu, draud jauni soda tarifi.

ES šajā situācijā nav tikai pasīvi dalībnieki. Viņa jau ir apsvērusi iespēju iesūdzēt tiesā ASV PTO un arī plāno ieviest eksporta ierobežojumus produktiem 4,4 miljardu eiro vērtībā, kas ietver tērauda lūžņus un ķīmiskos izstrādājumus. Vācijas uzņēmumi jau ir izdarījuši nenoteiktību un pastāvīgus draudus, lai meklētu alternatīvus pārdošanas tirgus.

Transatlantiskās attiecības fokusā

Ģeopolitiskā spriedze ir īpaši interesanta, jo tās nāk laikā, kad Trump iegūst ietekmi pēc viņa atkārtotās izvēles 2024. gada novembrī. Eiropas dialogs par transatlantiskajām attiecībām joprojām tiek aktīvi pārvaldīts. Eiropas Parlaments ir skaidri norādījis, ka ir gatavs stiprināt sadarbību un atrast kopīgu balsi pret muitas draudiem. Polijas Eiropas lietu ministrs Ādams Szłapka uzsver atvērtās un godīgas starptautiskās tirdzniecības priekšrocības un kritizē ASV politiku kā kaitīgu uzņēmumiem un patērētājiem. Bernds Lange, Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs, arī pievērsās prettarifu iespēju aizsargāt ES intereses.

Kā viss turpinās, joprojām ir jāredz. Tomēr ir skaidrs, ka ES un Amerikas Savienotajām Valstīm ir jādarbojas sarežģītā tirdzniecības vidē, kurā ir gan izaicinājumi, gan iespējas. Nākamo sienu varētu demontēt ar sarunām vai arī veidot ar jauniem tarifiem. Nākamajām nedēļām vajadzētu būt izlēmībai.