Lībekas gaisa kvalitāte mūsdienās: bīstami smalki putekļi vai skaidra redzamība?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Lībeka gaisa kvalitāti novērtēs 2025. gada 13. oktobrī: koncentrēsies uz smalkajiem putekļiem, slāpekļa dioksīdu un ozonu. Pašreizējie ierobežojumi un ieteikumi.

Lübeck evaluiert am 13. Oktober 2025 die Luftqualität: Feinstaub, Stickstoffdioxid und Ozon im Fokus. Aktuelle Grenzwerte und Empfehlungen.
Lībeka gaisa kvalitāti novērtēs 2025. gada 13. oktobrī: koncentrēsies uz smalkajiem putekļiem, slāpekļa dioksīdu un ozonu. Pašreizējie ierobežojumi un ieteikumi.

Lībekas gaisa kvalitāte mūsdienās: bīstami smalki putekļi vai skaidra redzamība?

Šodien, 2025. gada 13. oktobrī, gaisa kvalitāte Lībekā rāda jauktu gaismu. Mērīšanas stacija Moislinger-Allee sniedz interesantus datus par smalko putekļu piesārņojumu, kam joprojām ir liela nozīme iedzīvotāju veselībā. Saskaņā ar pašreizējiem apsekojumiem smalko putekļu daļiņu (PM10) robežvērtība ir 50 uz kubikmetru gaisa. Šo vērtību var pārsniegt ne vairāk kā 35 reizes gadā, neklasificējot to kā kritisku. Noteicošie gaisa kvalitātes faktori ir ne tikai smalkie putekļi, bet arī slāpekļa dioksīds un ozons, kas arī tiek pastāvīgi novēroti LN tiešsaistē ziņots.

Bet ko īsti nozīmē gaisa kvalitātes robežvērtības? ES ir definējusi skaidras kategorijas labākai klasifikācijai. Gaisa kvalitāte tiek uzskatīta par “ļoti sliktu”, ja slāpekļa dioksīda saturs pārsniedz 200 μg/m³, smalko putekļu saturs pārsniedz 100 μg/m³ vai ozons pārsniedz 240 μg/m³. Vērtībās starp 101-200 μg/m³ slāpekļa dioksīdam un 51-100 μg/m³ smalkiem putekļiem mēs uzskatām, ka gaiss ir “slikts”. Turpretim smalko putekļu līmenī no 35 līdz 50 μg/m³ spriedums ir “mērens” un no 0 līdz 35 μg/m³ gaiss tiek atzīts par “labu” vai pat “ļoti labu”, kas rada optimālus apstākļus āra aktivitātēm.

Novērst sliktu gaisa kvalitāti

Ņemot vērā, ka ES katru gadu ir aptuveni 240 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu smalko putekļu dēļ, ir skaidrs: laba gaisa kvalitāte ir prioritāte. Jutīgiem cilvēkiem, ja ārā ir “slikts gaiss”, ir jāpaņem pārtraukums, nevis jāpiepūlas, savukārt “mērena” iedarbības gadījumā bažas par veselību nerodas uzreiz. Šie novērtējumi ir svarīgi, un tos atbalsta arī Federālā vides aģentūra kas norāda uz stingras gaisa kvalitātes kontroles nozīmi.

Vēl viens aspekts, kam jāpievērš uzmanība: Vecgada vakara uguņošana. Lai gan tas rada svētku atmosfēru, tas rada arī milzīgu daļiņu piesārņojuma pieaugumu. Uguņošanas ierīces katru gadu izdala aptuveni 2050 tonnas smalku putekļu, no kurām iespaidīgas 1500 tonnas rodas Vecgada vakarā.

Jauni izaicinājumi gaisa kvalitātei

Gaisa kvalitātes direktīvas pārskatīšana Eiropas līmenī ir nenovēršama. Šis jaunais tiesību akts ir paredzēts, lai no 2021. gada ieviestu stingrākus ierobežojumus, pamatojoties uz PVO vadlīnijām. Tas ir solis pareizajā virzienā, lai turpmāk uzlabotu gaisa kvalitāti. Kā Eur-Lex Saskaņā ar ziņojumiem jaunās pamatnostādnes jau tiek apspriestas ar mērķi līdz 2030. gadam ieviest stingrākus ierobežojumus smalkajiem putekļiem un slāpekļa dioksīdam. Šie pasākumi ir nepieciešami, jo daudzi iedzīvotāji visā Eiropā elpo gaisu ar piesārņotājiem, kas pārsniedz PVO noteikto līmeni.

Lai pārvarētu šīs problēmas, ļoti svarīga ir politiskā vienprātība. Līdz 2030. gadam ir skaidri jādefinē tiesiskais regulējums, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību un līdz 2050. gadam panāktu vidi bez piesārņojuma. Vācijā ir nepieciešami arī papildu gaisa kvalitātes pasākumi, lai pēc iespējas ātrāk izpildītu jaunās robežvērtības.

Kopumā izaicinājums joprojām ir pēc iespējas efektīvāk apkarot gaisa piesārņojumu, lai ilgtspējīgi nodrošinātu mūsu dzīves telpu. Pirmais solis uz to ir apzināta pieeja gaisa kvalitātei un preventīvu pasākumu īstenošana, ko veic visas iesaistītās puses.