Šniceles šoks Baltijas jūrā: ministrs kritizē cenas, saimnieki skaito!

Šniceles šoks Baltijas jūrā: ministrs kritizē cenas, saimnieki skaito!

Lielu ažiotāžu rada augsto cenu diskusija par šniceli Baltijas jūrā. Mēklenburgas-Priekšpomerānijas tūrisma ministrs Volfgangs Blanks asi kritizējis cenu noteikšanu ēdināšanas nozarē. Pēc viņa teiktā, šnicele jebkurā Baltijas jūras pilsētā, piemēram, Bincā, maksā iespaidīgus 24,50 eiro, savukārt Heringsdorfa maksā 24,10 eiro un Kühlungsborn maksā 24,20 eiro. Blanks šīs cenas raksturoja kā pārmērīgas un baidījās, ka tās varētu aizdzīt potenciālos tūristus uz citiem reģioniem. Galu galā, pēc viņa salīdzinājuma, Japānā var paēst gardus ēdienus par aptuveni 8 līdz 9 eiro.

Par Blanka vārdiem ir liela nepatika. Restauratori un reģionālās ekonomikas pārstāvji dedzīgi aizstāvas pret šīm apsūdzībām. Meistarspavārs Jirgens Mosthafs no Bādenes-Virtembergas kritiku nosauca par nežēlīgu un norādīja, ka ēdināšanas nozare cieš no smagiem apstākļiem. Augstais PVN, sociālās iemaksas un minimālā alga ievērojami pasliktina krodzinieku situāciju. Turklāt nozari turpina ietekmēt korona pandēmijas sekas, kas saskaņā ar pašreizējo statistiku ir samazinājušas pārdošanas apjomus viesmīlības nozarē Vācijas austrumos par 2,7 procentiem.

Aicinājums uz dialogu

Roberts Dāls, restorāns no Mēklenburgas-Priekšpomerānijas, dusmīgi reaģēja uz Blanka kritiku un raksturoja restorānu stigmatizāciju reģionā kā nepiemērotu. Viņš sūdzas, ka valdība padara ekonomiskos apstākļus arvien grūtākus. Viņa paša gatavotā šnicele ar piedevām pieejama par godīgu cenu 13 eiro. Dāls ātri aicināja ministru uz sarunu par pieaugošajiem izdevumiem ēdināšanas nozarē, lai dotu iespēju godīgi runāt par situāciju nozarē.

Reakcijas uz Blanka izteikumiem liecina, ka arī citi restorāni, piemēram, restorāns Rostokā, ir gatavi meklēt dialogu. Dāls novērtēja šo atvērtību kā “ļoti foršu”. Apmaiņas mērķim vajadzētu būt izgaismot izaicinājumus, ar kuriem saskaras Baltijas jūras restorānu īpašnieki, un, iespējams, rast jaunus risinājumus.

Cenu noteikšanas faktori

Ēdināšanas nozare ir svarīga Vācijas ekonomikas sastāvdaļa un 2023. gadā sasniedza rekordlielu apgrozījumu 115,2 miljardu eiro apmērā. Lielāko daļu ienākumu veido uz pārtiku balstīta gastronomija, kas Vācijā ir ļoti populāra. There are around 63,400 restaurants and countless parks, cafés and bars, all of which contribute to the diversity of gastronomy.

Neskatoties uz to, nozares izaicinājumi ir milzīgi. 2024. gadā viena restorāna peļņa vidēji bija 8,4 procenti. Diskusijas par izmaksām, piemēram, minimālās algas paaugstināšana un enerģijas izmaksu kāpums, izraisa pastāvīgas diskusijas par cenu noteikšanu.

Ēdināšanas nozare pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Arvien vairāk patērētāju pievērš uzmanību ilgtspējībai un sagaida, ka uzņēmumi vairāk pievērsīsies vides un dzīvnieku aizsardzībai. Digitālā pielāgošana, piemēram, izmantojot bezkontakta maksājumu, tagad ir kļuvusi neaizstājama daudzām ēdināšanas iestādēm.

Debates par šniceļu cenām Baltijas jūrā ir vairāk nekā vietēja mēroga problēma; tas atspoguļo realitāti veselai nozarei, kas nepārtraukti cīnās par izdzīvošanu. Kā situācija attīstīsies, vēl ir jāredz. Tomēr viens ir skaidrs: Baltijas jūras restorāni ir gatavi stāties pretī izaicinājumiem.