Aļģes kā superēdiens: ilgtspējīgas uztura atslēga nākotnē!

Aļģes kā superēdiens: ilgtspējīgas uztura atslēga nākotnē!

Mūsdienās, kad uzturs kļūst arvien ilgtspējīgāks un veselīgāks, aļģes arvien vairāk tiek pievērstas kā vērtīgs pārtikas avots. Nesen veikts pētījums, piemēram, no MDR ziņojumos, ilustrē milzīgo potenciālu, kas slēpjas dažāda veida aļģēs. Daudzi no šiem organismiem līdz šim ir palikuši ignorēti, taču pētījums tagad piedāvā atsvaidzinošu pārskatu par to sastāvdaļām.

Rezultāti liecina, ka visām pārbaudītajām aļģu sugām ir augsts polinepiesātināto taukskābju līmenis. Īpaši ievērības cienīgas ir omega-3 taukskābes: alfa-linolēnskābe (ALA) zaļajās aļģēs un eikozapentaēnskābe (EPA) sarkanajās aļģēs. Šīm taukskābēm ir izšķiroša nozīme cilvēku veselībā, jo tām ir pretiekaisuma iedarbība un tās var novērst sirds un asinsvadu slimības. ALA ir atrodama arī augu eļļās, piemēram, linsēklu un rapšu eļļā, kā arī riekstos, savukārt EPA galvenokārt ir zivīs.

Ilgtspējīgs pārtikas avots nākotnei

Vēl viens interesants aspekts ir lielais būtisku minerālvielu, piemēram, kalcija, magnija un kālija, saturs aļģēs. Šis potenciāls tiek aplūkots arī diskusijā par turpmāko uzturu pieaugošajam pasaules iedzīvotāju skaitam, kurā līdz 2030. gadam ir vairāk nekā 8,5 miljardi cilvēku. Lauksaimniecību ietekmē zemes zudums un klimata pārmaiņas, tāpēc aļģes kļūst arvien svarīgākas kā ilgtspējīgs un barojošs pārtikas avots. Te varētu noderēt pat invazīvas aļģu sugas, norāda speciālisti.

Konkrēts projekts, kura mērķis ir palīdzēt uzzināt vairāk par aļģu vērtīgajām sastāvdaļām, ir "Aļģu EPA", kas tiek veikta Brēmerhāfenes Lietišķo zinātņu universitātē. Tas ietver izpēti, kuras mikroaļģu sugas reģionā ir vispiemērotākās omega-3 taukskābju ražošanai. Sadarbībā ar JoMaa aļģu fermu Rokstedtā un uzņēmumu Henry Lamotte Oils mērķis ir optimizēt ražas novākšanas procesus un izstrādāt tirgojamu produktu, kas atbilst spēkā esošajiem pārtikas noteikumiem.

Inovācijas un pētniecības finansējums

Plānots, ka pētniecības projekts ilgs trīs gadus, un to atbalsta Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA). Mērķis ir noteikt piemērotas aļģu sugas, kas spēj izturēt aukstās temperatūras un īpašos apgaismojuma apstākļus Vācijas ziemeļos. Kramaļģes, kas sastopamas arī Ziemeļjūrā un spēj ražot EPA, pašlaik tiek izmantotas kā priekškultūra.

Runājot par turpmāko uzturu, daudzveidība joprojām ir ļoti svarīga. Nav nevienas jūraszāles, kas apmierinātu visas vajadzības, un jūraszāles jau ir iedibināta delikatese tādās valstīs kā Dienvidaustrumāzija un Fidži. Pašreizējo pētījumu rezultāti varētu ne tikai veicināt nodrošinātību ar pārtiku, bet arī pavērt jaunas perspektīvas pārtikas ražošanas nākotnei.

Rezumējot: aļģēm varētu būt galvenā loma nākotnes uzturā, un notiekošie pētniecības projekti parāda, kā šo tā dēvēto “superēdienu” pilnu potenciālu var izmantot, izmantojot ilgtspējīgas metodes un novatoriskas pieejas. Notikumi ir daudzsološi, un joprojām ir aizraujoši redzēt, ko dos nākamie soļi aļģu izpētes jomā.