Balkonu spēkstaciju bums: Berlīne un Brandenburga uzstāda jaunus rekordus!

Balkonu spēkstaciju bums: Berlīne un Brandenburga uzstāda jaunus rekordus!

Pēdējos mēnešos galvaspilsētā un Brandenburgā strauji pieaudzis entuziasms par atjaunojamiem energoresursiem. Īpaši pieprasījums pēc balkona elektrostacijām, t.i., kompaktām saules enerģijas sistēmām privātai lietošanai, liecina, ka arvien vairāk berlīniešu un brandenburgiešu pievērš uzmanību ilgtspējīgai enerģijai. Skaļi Dienvidvācijas laikraksts 30. jūnijā Berlīnē uzstādīto saules sistēmu skaits bija pieaudzis līdz aptuveni 19 300. Tas atbilst ievērojamam pieaugumam par gandrīz 35 procentiem gada pirmajā pusē – reāla zīme, ka cilvēkiem ir laba roka enerģijas pārejai.

Uzplaukums ir jūtams ne tikai galvaspilsētā: Brandenburgā privāto saules paneļu skaits ir pieaudzis par vairāk nekā trešdaļu un šobrīd ir gandrīz 35 600. Šī attīstība liecina, ka interese par zaļo enerģiju nav tikai pārejoša iedoma, bet ir kļuvusi par daudzu reģiona iedzīvotāju neatņemamu dzīvesveida sastāvdaļu. Pārsteidzoši, ka berlīnieši tagad ir uzstādījuši vairāk balkonu spēkstaciju nekā Hamburgas un Brēmenes iedzīvotāji kopā, kas uzsver šīs tehnoloģijas popularitāti.

Atjaunojamās enerģijas izmantošana pieaug

Lai gan 2024. gadā atjaunojamo energoresursu īpatsvars Berlīnes elektroenerģijas pievadē bija tikai 5,6 procenti, tā ir rekordliela vērtība, pat ja tā joprojām ir zema. Savukārt Brandenburgā situācija ir ievērojami labāka, jo šeit vairāk nekā puse no pievadītās elektroenerģijas nākusi no atjaunojamiem avotiem, kur galvenā loma ir vēja enerģijai. Skats uz skaitļiem Federālā vides aģentūra skaidri norāda: 2024. gadā 55 procenti elektroenerģijas tika saražoti no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un bruto elektroenerģijas patēriņš Vācijā tajā pašā gadā bija 384,7 miljardi kWh.

Nākotnes kurss ir noteikts. Enerģētikas pārejas ietvaros mērķis ir līdz 2030. gadam segt 41 procentu no bruto enerģijas galapatēriņa ar atjaunojamiem energoresursiem. Notiekošā paplašināšanās liecina, ka Vācija ir uz pareizā ceļa — to skaidri parāda pilsētās uzstādīto saules sistēmu skaita pieaugums.

Ietekme uz CO₂ emisijām

Pieaugot atjaunojamo energoresursu izmantošanai, ir vērojama arī pozitīva tendence izvairīties no siltumnīcefekta gāzu emisijām. 2024. gadā kopumā varētu izvairīties no 256 miljoniem tonnu CO₂ ekvivalentu. Ievērojams: aptuveni 80 procentus no šiem ietaupījumiem veido elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem avotiem. Tas skaidri parāda, ka enerģētikas pāreja nav tikai ilgtspējas jautājums, bet arī atbildības jautājums pret vidi.

Secinājums: balkonu spēkstaciju uzplaukums Berlīnē un Brandenburgā liecina, ka arvien vairāk cilvēku vēlas aktīvi dot savu ieguldījumu enerģijas pārejā. Šī attīstība ir ne tikai atbilde uz pieaugošajām enerģijas izmaksām, bet arī solis ceļā uz ilgtspējīgāku nākotni. Sīkāku informāciju par attīstību atjaunojamo energoresursu jomā var atrast arī vietnē Dienas spogulis.