Brēmerhāfene saņem 400 miljonus eiro par klimatam draudzīgu ostas pārveidi!

Brēmerhāfene saņem 400 miljonus eiro par klimatam draudzīgu ostas pārveidi!

Nākamo četru gadu laikā Bremerhaven saņems lielu finansiālu atbalstu. Vācijas ostu atjaunošanai federālā valdība plāno kopumā piešķirt 400 miljonus eiro, lai būtiski palielinātu to klimata draudzīgumu. Brēmenes ekonomikas lietu senators Kristīna Voga atzinīgi vērtē šo finansēšanas programmu, kuras mērķis ir sniegt izšķirošu ieguldījumu ES mērķu sasniegšanā attiecībā uz krasta elektroenerģijas paplašināšanu līdz 2030. gadam.

Brēmerhāfenes aplēses ir līdz 150 miljoniem eiro tikai krasta elektroenerģijas paplašināšanai. Federālā valdība šeit saskata svarīgu atbildību, un Brēmenes CDU parlamentārā grupa atbalsta šo iniciatīvu. Grupas vadītājs Vībke ziema uzsver, ka Senātam šobrīd aktīvi jāpiesakās konkrētiem projektiem.

Plānotais EnergyPort projekts

Renovācijas darbu centrālā sastāvdaļa ir plānotais projektsEnergyPortBrēmerhāfenē. Tas ir jāpārveido par zaļās enerģijas centru, izmantojot federālos līdzekļus, un tādējādi tas ir nozīmīgs solis ceļā uz klimata neitralitāti. Bremenports ir arī nodibinājis konsorciju ar trim citām Ziemeļeiropas ostām, lai veicinātu krasta enerģijas plašu ieviešanu.

Šī sadarbība ietver Orhūsas, Gēteborgas un Stokholmas ostas, kuras no ES finansējuma fonda “Connecting Europe Facilities” saņems kopumā 18,8 miljonus eiro. Brēmerhāvena iemaksā 5,23 miljonus eiro krasta elektrotīkla pieslēguma izmaksās. Šī summa ir aptuveni 50% no viena savienojuma izmaksām un skaidri parāda apņemšanos samazināt jūras kuģu CO2 emisijas.

Enerģijas piegāde kuģiem ostā

Šo pasākumu galvenais mērķis ir pilnībā pārslēgt kuģu piegādes uz krasta elektroenerģiju, lai kuģiem, atrodoties ostā, vairs nebūtu jāpaļaujas uz fosilo kurināmo. Paredzams, ka tas tiks sasniegts 2030. gadā, un paredzamais CO2 emisiju samazinājums tiek lēsts līdz 35 000 tonnu gadā. Plānotās krasta energosistēmās Brēmerhāfenē ietilpst gan mobilās, gan fiksētās iekārtas, un tās ir vērstas uz konteineru piestātni, kā arī kruīza termināli un automašīnu ostu.

“Ar šīm sistēmām mēs vēlamies ne tikai uzlabot gaisa kvalitāti, bet arī samazināt CO2, smago metālu un slāpekļa oksīdu radīto vides piesārņojumu,” skaidro atbildīgā iestāde. Šī starptautiskā sadarbība ir nepieciešama, lai samazinātu kuģniecības nozares ietekmi uz klimatu.

Ostas kā zaļākas nākotnes atslēga

Ostu nozīmi zaļajā pārejā nevar pārvērtēt. 2019. gadā 46,0% no ES-28 eksporta un 56,2% no ES-28 importa tika nosūtīti pa jūru. Jūras transporta radītās emisijas pašlaik veido 2,5–3,6 % no kopējām siltumnīcefekta gāzēm. Ja netiks veikti atbilstoši pasākumi, pastāv risks, ka līdz 2035. gadam šīs emisijas palielināsies par 23 %. Tāpēc klimata aizsardzības iniciatīvas un pāreja uz ilgtspējīgākiem risinājumiem šajos svarīgajos mezglos ir būtiska, lai efektīvi novērstu lielo ietekmi uz vidi.

Rezumējot – Brēmerhāvena ir aizraujoša un svarīga projekta sākumā. Jauno finansējumu un iniciatīvas var izmantot, lai virzītu ne tikai ostas pilsētu ekoloģiskāku, bet arī uzņemties vadošo lomu ilgtspējīgas kuģniecības jomā. Ostu loma Šajā kontekstā tā nozīme arī turpmāk pieaugs, un tai ir izšķiroša nozīme valstu un starptautisko klimata mērķu sasniegšanā.