Iekšlietu ministrs Dobrindts: ES patvēruma sistēma ir steidzami jāpadara stingrāka!

Iekšlietu ministrs Dobrindts: ES patvēruma sistēma ir steidzami jāpadara stingrāka!

Federālo zemju iekšlietu ministri nesen tikās Brēmerhāfenē uz trīs dienu konferenci, kuras darba kārtībā bija migrācijas politikas izaicinājumi. Brēmenes iekšlietu senatora Mērera (SPD) vadībā federālais iekšlietu ministrs Dobrindts komentēja aktuālākos jautājumus patvēruma un migrācijas jomā. Galvenās bažas bija par kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) pastiprināšanu, lai raidītu signālu migrācijas samazināšanai. Par to ziņoja Deutschlandfunk.

Diskusija par KEPS reformēšanu nav jauna. ES sāka izstrādāt kopēju patvēruma politiku aptuveni pirms 25 gadiem. Amsterdamas līgums, kas tika noslēgts 1997. gadā, lika pamatu saskaņotai migrācijas un robežu politikai ES. Dublinas regula ir ļoti svarīga, jo tā nosaka, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma procedūrām. Tā galvenokārt būtu valsts, kurā pirmo reizi ieceļoja tie, kas meklē aizsardzību. Šis tiesiskais regulējums pašlaik tiek pārbaudīts, jo ES Komisija nesen pieņēma visaptverošu migrācijas un patvēruma paketi, kurai jāstājas spēkā 2026. gadā, kā bpb.de-as-reportsyl-europaeischen.

Jaunas pieejas un izaicinājumi

Ar vairāk nekā 80 darba kārtības jautājumiem, papildus patvēruma reformai, tika apspriesti arī citi būtiski jautājumi. Tas ietvēra, piemēram, elektronisku dzīvesvietas uzraudzību, kas tika apspriesta kā pret femicīdu vērsts pasākums. Tāpat tika apspriests, kā rīkoties ar AfD, ņemot vērā iespējamu tiesas apstiprinājumu par labēju ekstrēmistu partiju.

KEPS reformas mērķis ir samazināt to cilvēku ierašanos, kuri meklē aizsardzību. Turklāt patvēruma procedūras būtu jāveic pie ES ārējām robežām, lai ierobežotu to personu mobilitāti, kuras meklē aizsardzību. Svarīga šīs reformas sastāvdaļa ir skrīninga process, kurā tiek fiksēta septiņu dienu laikā iebraukušo personu identitāte un citi svarīgi dati. Paātrinātās procedūras uz ārējām robežām ir arī daļa no jaunajiem noteikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt iespēju ātrāk atgriezt patvēruma meklētājus, kuri ir noraidīti viņu izcelsmes valstīs.

Mehānismi krīzes situāciju risināšanai

Papildus juridiskajām korekcijām Parlaments ievieš jaunu mehānismu, lai reaģētu uz pēkšņu migrantu pieplūduma pieaugumu. To papildina neatkarīga kontroles sistēma, kas paredzēta skarto personu pamattiesību aizsardzībai. Šo pasākumu apstiprināšana notika pēc intensīvām debatēm parlamentā un liecina par vēlmi padarīt ES migrācijas politiku efektīvāku un godīgāku. Šīm norisēm rūpīgi sekoja vietne europarl.eu.

Dublinas noteikumu pārskatīšana un saistoša solidaritātes mehānisma ieviešana mēģina novērst nelīdzsvarotību starp ES ārējās robežas valstīm un iekšējām valstīm. Atliek noskaidrot, kā šie pasākumi ilgtermiņā ietekmēs Eiropas patvēruma politiku un vai tie patiešām dos labumu tiem, kuri meklē aizsardzību, kuri ir nonākuši šajās bieži vien necilvēcīgajās procedūrās.