Brēmenes tiesa: apstiprināts sauklis No upes līdz jūrai” aizliegums

Brēmenes tiesa: apstiprināts sauklis No upes līdz jūrai” aizliegums

2025. gada 5. decembrī Brēmenes Administratīvās tiesas lēmums izraisīja ažiotāžu, kad par likumīgu tika atzīts aizliegums lietot lozungu “No upes līdz jūrai” plānotajā propalestīniešu mītiņā. Kā buten un iekšā ziņots, aizliegums tika uzskatīts par atbilstošu, jo sauklis ir saistīts ar teroristu organizatoriskām struktūrām, jo ​​īpaši islāmistu grupējumu Hamas un aizliegto Samidoun asociāciju.

Kāds notikuma līdzreģistrators bija iesniedzis prasību tiesā pret aizliegumu, taču tiesa prasību noraidīja kā nepamatotu. Savā lēmumā tā norādīja, ka sauklis, iespējams, aicināja iznīcināt Izraēlu un izraidīt ebreju iedzīvotājus. Tiesa šo argumentu pamatoja ar to, ka sauklis vigīlijā, kam bija jānotiek Brēmenē no 2024.gada maija līdz jūnijam, pauda atzinīgu attieksmi pret Hamas uzbrukumiem Izraēlai 2023.gada 7.oktobrī.

Tiesiskais regulējums

Tiesas nolēmums ir datēts ar 2025. gada 27. novembri, un tā lietas numurs ir 5 K 1012/24. Tiesa savā pamatojumā arī norādīja, ka tiesu prakse attiecībā uz saukli nav vienota un dažādās administratīvās un krimināltiesās to interpretē atšķirīgi. Tomēr palāta pieļāva iespēju iesniegt apelāciju Augstākajā administratīvajā tiesā un steidzamu apelāciju Federālajā administratīvajā tiesā.

Prasītājs apgalvoja, ka sauklis bija neskaidrs un nav skaidrs. Tiesa šo viedokli stingri noraidīja. Nav attaisnojama alternatīva saukļa interpretācijas iespēja, un prasītājs nav pietiekami skaidri distancējies no teroristiskajām organizācijām, kas izmanto saukli.

Sociālais konteksts

Šīs juridiskās norises nonāk emocionāli piesātinātā sociālajā kontekstā, kurā diskusijas par Tuvo Austrumu konfliktu un atbalstu palestīniešiem kļūst arvien polarizētākas. Sauklis “No upes līdz jūrai” daudziem tiek interpretēts kā Izraēlas pastāvēšanas tiesību formālas noliegšanas izpausme, kas attiecīgi padara juridiskos strīdus sarežģītus un rada milzīgu sociālo spriedzi.

Tādējādi saukļa aizliegums varētu ietekmēt arī turpmākos pasākumus un demonstrācijas Vācijā, kur ir nepārtraukti jāpēta robežas starp likumīgu protesta izpausmi un krimināli nozīmīgu izpausmi. Izšķirošais jautājums paliek: kur mēs novelkam robežu starp vārda brīvību un aizsardzību pret ekstrēmistu propagandu? Tēma, kas skar ne tikai juristus, bet visu sabiedrību.

Šādā situācijā ir svarīgi saglabāt modrību un sekot līdzi notikumu attīstībai saistībā ar šo jautājumu, pat ja juridiskajā bāzē dažkārt trūkst skaidras atbildes. Debates noteikti vēl nebūt nav beigušās.