Handalas protesta nometne: Brēmenes studenti pieprasa brīvību un taisnīgumu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Protesta nometne "Handala" Brēmenes Universitātē aicina uz solidaritāti ar Palestīnu un kritizē universitātes vadību.

Protestcamp „Handala“ an der Universität Bremen fordert Solidarität mit Palästina und kritisiert die Hochschulleitung.
Protesta nometne "Handala" Brēmenes Universitātē aicina uz solidaritāti ar Palestīnu un kritizē universitātes vadību.

Handalas protesta nometne: Brēmenes studenti pieprasa brīvību un taisnīgumu!

2025. gada 30. jūnijā Brēmenes Universitātē pie MZH ēkas tika atklāta protesta nometne ar nosaukumu “Handala”. Palestīnas solidaritātes grupas “Uni(te) for Pali” un “Seeds of Palestine” organizēja šo akciju, lai nosūtītu skaidru signālu pret kara kurināšanu un genocīdu Palestīnā. Nosaukums “Handala” aizsākās komiskā tēlā, kurš kopš 1969. gada iestājas par pretošanos Izraēlas okupācijai un lieliski simbolizē protestētājus.

Nometne ir paredzēta ne tikai studentiem, bet arī pilsoņiem, kuri ir apņēmušies ievērot demokrātiju un cilvēktiesības. Nometnes pasākumi ietvēra diskusijas par Vācijas universitāšu līdzdalību Gazas genocīdā, imperiālisma lomu un starptautisko solidaritāti ar palestīniešu tautu. Atklātās plenārsēdes, islāma lūgšanas un kultūras vakari nodrošināja programmu dažādību, kas mudināja dalībniekus aizdomāties.

Ilgtspējīgs protests

Protestētāji ir izvirzījuši piecas galvenās prasības, kas atbalsta palestīniešu tiesības:

  • Klare Positionierung gegen den Genozid in Gaza.
  • Unterstützung palästinensischer Akademiker:innen im Gazastreifen und Diaspora.
  • Einhaltung der Zivilklausel, Transparenz und die Beendigung der Verbindungen zu Rüstungsunternehmen.
  • Keine Zusammenarbeit mit israelischen Institutionen, die an illegalen Siedlungen und Apartheid beteiligt sind.
  • Einhaltung von Wissenschafts- und Meinungsfreiheit.

Protesta galvenā tēma bija rektores prof. Dr. Jutas Ginteres noteiktais uzstāšanās aizliegums pasākumam ar psihoanalītiķi Irisu Hefetu. Šis pasākums par tēmu “Klusums un vaina” tomēr notika Ciānas kopienas centrā Kornstrasse un tika atzinīgi novērtēts, un publika atbildēja ar stāvovācijām. Tas ir vēl vairāk veicinājis notiekošo protestu pret kosmosa aizliegumu.

Augstskolas vadības kritika

Augstskolas vadība ir pakļauta masveida kritikai, tostarp no augstskolu profesoriem, kuri uzskata procedūru par skandalozu un vēlas redzēt universitāti kā vietu vārda brīvībai un akadēmiskajai brīvībai. Dr. Detlefs Grieše, Vācijas-Palestīniešu biedrības priekšsēdētājs, aizliegumu raksturoja kā “muļķīgu”. Šīs Brēmenes sadursmes nav izolētas, tās ir daļa no lielākas tendences, ko var novērot arī citās Vācijas universitātēs, piemēram, Berlīnē un Leipcigā, kur notiek līdzīgi protesti.

Diskusijas par šo protestu leģitimitāti turpinās gan augstskolu līmenī, gan politikā. Vairākkārt tiek uzsvērts, ka universitātēm ir jābūt atšķirīgu debašu vietām, savukārt robežas starp Izraēlas leģitīmo kritiku un antisemītismu bieži tiek uzskatītas par trauslām. Kritiķi brīdina par vārda brīvības samazināšanos, savukārt citi palielina spiedienu uz universitātēm.

Līdzās solidaritātes prasībām ar Palestīnu Brēmenes Universitātē tiek risināti arī aktuāli jautājumi, piemēram, semestra maksas palielināšana par gandrīz 100 eiro un taupības politika valsts mērogā. Ģenerālajā asamblejā, kas atkal notika pēc 20 gadiem, tika pieprasīta kopīga pretestība pret federālo valdību un tās politiskajiem lēmumiem. Studentu un darba ņēmēju alianse tiek uzskatīta par nepieciešamu, lai kopīgi stātos pretī atkārtotiem samazinājumiem izglītības un pētniecības jomā.

Ar skaidru aicinājumu kolektivizēt cīņas universitātē un uzsvaru uz politisko izglītību, protestētāji pauž savu apņēmību. Viņi ne tikai pieprasa atklātību augstskolas sadarbībai ar aizsardzības uzņēmumiem, bet arī to finanšu vadības reorganizāciju no augstskolas studentu un darbinieku puses.

Cik lielā mērā šie centieni un prasības tiks sadzirdētas, vēl jāredz, taču protestētāji parāda, ka ir gatavi cīnīties par saviem ideāliem. Pašreizējā situācija Gazas joslā, kas sākās ar Hamas uzbrukumu Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī, piešķir papildu uzsvaru uz šo apņemšanos un parāda, cik svarīgi ir runāt vietās, kur ir apdraudētas cilvēktiesības.