Darba koplīguma slēgšana 2025: pieaug pieprasījums pēc 1,2 miljoniem darbinieku!

Darba koplīguma slēgšana 2025: pieaug pieprasījums pēc 1,2 miljoniem darbinieku!

Pirmie soļi nākamajā valsts sektora koplīguma slēgšanā ir tuvojas. Sākot ar septembri, Vācijā tiks veikta pieprasījuma aptauja aptuveni 1,1 miljonam federālo zemju darbinieku. Oktobrī arodbiedrība ver.di liks galdā savas konkrētās prasības. Pati darba koplīguma slēgšana sākas decembrī ar štatu kolektīvo sarunu kopienu (TdL), kas sastāv no federālo zemju finanšu ministriem, izņemot Heseni. Tajā tiek apspriesti jautājumi, kas saistīti ar valsts sektora darbinieku koplīgumiem, ar cerību altaussee.info, ka augstās inflācijas un neaizpildīto amatu no vairāk nekā 300 000 vērtējumu dēļ nevar ignorēt prasības KĀPĒC.

Kopumā tiek skarti aptuveni 1,2 miljoni darba koplīgumu slēdzēju darbinieku, tostarp vairāk nekā 3 miljoni ierēdņu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta skolotājiem, augstskolu pasniedzējiem, medmāsām, darbiniekiem cietumu sistēmā, kā arī tieslietu sistēmā un dienas aprūpes centros. Arodbiedrības izvirzījušas sev augstus mērķus: tās pieprasa ienākumu pieaugumu par 10,5 procentiem jeb vismaz 500 eiro, kā arī papildu atalgojumu 200 eiro apmērā jaunākajiem darbiniekiem. Tiek apspriests arī pilsētas valsts pabalsts 300 eiro apmērā darbiniekiem Berlīnē, Hamburgā un Brēmenē. Šīs prasības tiek izvirzītas uz ilgstoši augstās inflācijas un valsts darbinieku neatbilstošā atalgojuma fona.

Reakcijas un izaicinājumi

Ver.di priekšsēdētājs Frenks Verneke uzsver, ka valsts dienestā ir “milzīgs atpalicība” un limits jau sen ir pārsniegts. Civildienesta asociācijas vadītājs Ulrihs Silberbahs pieprasa no valstīm piedāvājumu, kas spēj panākt vienprātību. Taču valstu reakcijas ir prātīgas: TdL priekšsēdētājs Andreass Dressels rezumē valstu nostāju, skaidrojot, ka izvirzītās prasības pārsniegs valstu spēju izpildīt. Koalīcija liek saprast, ka algu palielināšana izmaksātu vismaz 19 miljardus eiro.

Diskusija par algu palielināšanu ir kā murgs. Finanšu ministre Monika Heinolda no Šlēsvigas-Holšteinas brīdina par nesamērīgu personāla izdevumu pieaugumu, savukārt arodbiedrības jau sāk gatavošanos iespējamiem brīdinājuma streikiem. Šī nemierīgā situācija nodrošina, ka sabiedriskie pakalpojumi joprojām ir sociālo interešu uzmanības centrā.

Ceļš uz vienošanos

Aprīlī noslēgtais federālo un pašvaldību koplīgums piedāvā vēl neskaidru cerību staru: tika noteikti beznodokļu un nodevu īpašie maksājumi 3000 eiro apmērā un pamatalga 200 eiro apmērā, kā arī palielinājums par 5,5 procentiem. Šādu rezultātu varētu, bet ne obligāti, pārnest uz gaidāmajām sarunām. Pretrunīgie jautājumi, piemēram, minimālā summa mazāku ienākumu grupām un pilsētvalsts pabalsts, joprojām nav atrisināti un ir jāprecizē.

Ilgtermiņa mērķis ir panākt vienošanos līdz Ziemassvētkiem. Tomēr tas būs sarežģīts uzdevums, jo īpaši ņemot vērā nākamo sarunu kārtu, kas paredzēta 7. un 8. decembrī Potsdamā. Taču, ja sarunas neizdodas, šķīrējtiesa nav iespējama, jo nav atbilstošas ​​vienošanās. Ņemot vērā saspringto situāciju valsts dienestā un noritošās sarunas, nākamos mēnešus var uzskatīt par izšķirošiem darbinieku nākotnei.