Kolektīvās sarunas 2025. gadā: palielinās prasības par 1,2 miljoniem darbinieku!

Kolektīvās sarunas 2025. gadā: palielinās prasības par 1,2 miljoniem darbinieku!

Bremen, Deutschland - Pirmie soļi nākamajā sabiedriskā dienesta tarifu kārtā ir nenovēršami. No septembra tiks veikta aptauja par aptuveni 1,1 miljonu Vācijas federālo valstu darbinieku. Oktobrī Ver.di savienība uz galda izvirzīs savas īpašās prasības. Pati koplīguma slēgšana sākas ar decembri ar federālo federālo federālo federālo sabiedrību (TDL) koplīguma kopienu, kas sastāv no federālo federāciju finanšu ministriem - izņemot Hesu. Tas apspriež jautājumus par kolektīvajiem līgumiem darbiniekiem sabiedriskajā dienestā, saskaņā ar to, ka cerība Altaussee.info, kas saistīta ar augsto inflāciju un brīvajām pozīcijām vairāk nekā 300 000 novērtējumu, kāpēc gan var netikt ignorēts.

Kopā tiek ietekmēti aptuveni 1,2 miljoni kolektīvu darbinieku, ieskaitot vairāk nekā 3 miljonus ierēdņu. Īpaši uzmanība tiek pievērsta skolotājiem, universitāšu pasniedzējiem, medmāsām, cietumu darbiniekiem, kā arī uz Justiwesen un dienas aprūpes centros. Arodbiedrības ir izvirzījušas augstus mērķus: tām ir nepieciešams ienākumu pieaugums par 10,5 procentiem vai vismaz 500 eiro, kā arī papildu atalgojums 200 eiro jauniešiem. Pilsētas valsts pabalsts 300 eiro darbiniekiem Berlīnē, Hamburgā un Brēmenē tiek arī iesaistīts sarunā. Šīs prasības tiek izvirzītas, pamatojoties uz pastāvīgu augsto inflāciju un nepietiekamo valsts darbinieku samaksu.

reakcijas un izaicinājumi

Ver.di priekšsēdētājs Frenks Verneke uzsver, ka sabiedriskajā dienestā ir “milzīga vajadzība noķert” un ka stresa ierobežojums jau sen ir pārsniegts. Civildienesta asociācijas vadītājs Ulrihs Silberbahs pieprasa konsekventu federālo federāciju piedāvājumu. Bet valstu reakcija ir prātīga: TDL priekšsēdētājs Andreas Dressel rezumē valstu stāvokli, paziņojot, ka izvirzītās prasības pārsniegtu federālo fontu sniegumu. Koalīcija skaidri norāda, ka algu pieaugums radītu izmaksas vismaz 19 miljardus eiro.

Diskusija par algas palielināšanos ir kā trīce. Finanšu ministre Monika Heinolda no Šlēsvigas-Holšteina brīdina par nesamērīgu personāla izdevumu pieaugumu, savukārt arodbiedrības jau sāk sagatavoties iespējamiem brīdinājuma streikiem. Šis vētrainais sākumpunkts nodrošina, ka sabiedriskais dienests joprojām ir sociālo interešu uzmanības centrā.

Ceļš uz līgumu

Tarifu secinājums federālajām un pašvaldībām, kas tika sasniegta aprīlī, piedāvā vienmērīgu cerību: bija īpaši nodokļi un bez nodokļiem īpašie maksājumi 3000 eiro un pamata atalgojums 200 eiro, pieauga arī par 5,5 procentiem. Šādu rezultātu nevarēja pārcelt uz gaidāmajām sarunām. Pretrunīgi vērtētie punkti, piemēram, minimālā summa zemāku ienākumu grupām un pilsētas štata pabalstam, paliek neatrisināti un prasa skaidrojumu.

Ilgtermiņa mērķis ir panākt vienošanos pirms Ziemassvētkiem. Tomēr tas būs prasīgs uzdevums, it īpaši nākamajā sarunu kārtā, kas ir paredzēts 7. un 8. decembrī Potsdamā. Tomēr, ja sarunas neizdodas, nav šķīrējtiesas, jo nav atbilstoša vienošanās. Ņemot vērā saspringto situāciju sabiedriskajā dienestā un izcilās sarunas, nākamos dažus mēnešus var uzskatīt par izšķirošu darbinieku nākotnei.