Brēmenes tērauda rūpnīcas nākotne: politika pieprasa CO2 samazināšanas pasākumus!

Brēmenes tērauda rūpnīcas nākotne: politika pieprasa CO2 samazināšanas pasākumus!

Brēmenes tērauda rūpniecībā pūš svaigs vējš. Tērauda ražotāja ArcelorMittal valde aicinājusi parlamenta grupu vadītājus apspriest Brēmenes tērauda rūpnīcas nākotni. Politika un uzņēmumi šeit iesaistās konstruktīvā dialogā. Vai jāsaka, ka šī tuvināšanās ir pozitīvs signāls? SPD Saeimas frakcija aicina izstrādāt konkrētu nākotnes plānu domnām, savukārt zaļie pieprasa sīkāku informāciju par plānotajām investīcijām objektā. CDU vēlas skaidrību arī Brēmenes darbiniekiem. Kreisie arī pieprasa konkrētus paziņojumus par CO2 samazināšanu un kritizē finansējuma noraidīšanu kā apvainojumu. FDP ir svarīgi, lai politiķi ne tikai klausītos, bet arī aktīvi rīkotos.

ArcelorMittal uzaicinājums nāk izšķirošā brīdī, jo uzņēmumam ir lieli plāni attiecībā uz Brēmenes un Eizenhtenštates vietām. Arcelormittal plāno ieguldīt no 1 līdz 1,5 miljardiem eiro, lai līdz 2030. gadam ražotu līdz 3,5 miljoniem tonnu tērauda zaļā ūdeņraža ražošanai. Tas varētu samazināt CO2 emisijas par vairāk nekā 5 miljoniem tonnu atkarībā no ūdeņraža pieejamības. Reiners Blašeks, ArcelorMittal Flachstahl Germany izpilddirektors, uzsver šo soļu nozīmi saistībā ar ES saistībām klimata jomā.

Investīcijas nākotnei

Lai konkurētspējīgi ražotu oglekļa neitrālu tēraudu, ArcelorMittal vēlas mainīt tehnoloģiju. Pirmais solis tiks veikts šogad: divas domnas - viena Brēmenē un viena Eizenhītenštatē - tiks pārveidotas, lai ievadītu dabasgāzi un samazinātu ogļu izmantošanu dzelzsrūdas reducēšanā. Nākotnē Brēmenē tiks izmantots ūdeņradis no elektrolīzes, ko nodrošina reģionālais tīkls North German Clean Hydrogen Coastline.

Lai sasniegtu ES ambīcijas – līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas par 30 procentiem un līdz 2050. gadam panākt pilnīgu klimata neitralitāti – ir nepieciešama liela tērauda rūpniecības pārveide. Saskaņā ar Rolanda Bergera pētījumu zaļā transformācija varētu radīt papildu ikgadējās izmaksas divciparu miljardu robežās. Ņemot vērā pieaugošās CO2 sertifikātu cenas, tradicionālā tērauda ražošana kļūst arvien nepievilcīgāka. Spiediens uz uzņēmumiem pieaug.

Ceļš uz zaļo tēraudu

Tērauda rūpniecība Eiropā pašlaik rada 221 miljonu tonnu siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas veido 5,7 procentus no kopējām ES emisijām. Ņemot vērā šos skaitļus, ir skaidrs: šeit ir jārīkojas! Lai sasniegtu klimata mērķus, nozarei ik gadu līdz 2030. gadam ir jāsaražo par 29 miljoniem tonnu klimatam draudzīgāk. Vislielākais potenciāls ir uz ūdeņradi un dabasgāzi balstītām tehnoloģijām. Bet tas arī nozīmē, ka šī transformācija nevar notikt bez valsts un sadarbības partneru atbalsta. Lai sasniegtu nepieciešamo progresu, ir nepieciešams politisks atbalsts un inovāciju finansējums.

Saruna starp ArcelorMittal un Brēmenes politiskajām grupām varētu būt sākums izšķirošām pārmaiņām. Ikviens, kurš tagad gudri iegulda un nosaka pareizo kursu, var radīt priekšrocības ne tikai saviem darbiniekiem, bet arī visam reģionam un tā videi. Brēmenes tērauda rūpnīcas nākotne joprojām ir aizraujoša, un atliek cerēt, ka visi iesaistītie spēs kopīgi tikt galā ar izaicinājumiem.