Bundesvēra debates skolās: militarizācija vai politiskā izglītība?

Bundesvēra debates skolās: militarizācija vai politiskā izglītība?

Pēdējos mēnešos apgriezienus uzņēmusi diskusija par Bundesvēra klātbūtni skolās. Īpaši kopš Ukrainas konflikta jaunatnes virsnieki ir bijuši arvien pieprasītāki, lai sniegtu politisko izglītību. "Mēs neesam šeit, lai veicinātu militāro dienestu," skaidro kapteinis Deivids Matejs, jaunatnes virsnieks, kurš aktīvi darbojas skolās. Tomēr šo perspektīvu asi apstrīd gan kreisā frakcija, gan Izglītības un zinātnes savienība (GEW), kas aicina no skolu sistēmas izņemt Bundesvēru un tā vietā izmantot miera izglītību. Skaļi RND Izglītības militarizācija ir centrālais jautājums, savukārt tādas organizācijas kā “terre des hommes” arī uz Bundesvēra klātbūtni raugās ar skepsi.

Bavārijā štata valdība pat plāno likumu, kas atvieglotu Bundesvēra piekļuvi augstskolām, savukārt par attaisnojumu tiek izmantota izmainītā drošības situācija Eiropā pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai un kaujām Izraēlā un Palestīnā. Kritiķi baidās, ka šādi likumi varētu ne tikai veicināt militāro dienestu, bet arī militarizēt sabiedrību. "Izglītībai un armijai nav nekāda sakara vienam ar otru," intervijā ZDF sacīja Vācijas Miera biedrības-VK rīkotājdirektors Mihaels Šulce fon Glāsers.

Piepilsētas problēma Vācijas ziemeļos

Ikviens, kurš darba dēļ daudz ceļo Vācijas ziemeļos, tagad var sagatavoties grūtam laikam. No augusta Hamburgas-Berlīnes dzelzceļa līnija tiks slēgta līdz 2026. gada aprīlim vērienīgas vispārējas renovācijas dēļ. Tas nozīmē, ka braucējiem no Mēklenburgas-Priekšpomerānijas un Brandenburgas ir jāpārsēžas uz autobusiem. Tālsatiksmes vilcieniem maršruta pabeigšana aizņems aptuveni 45 minūtes ilgāku laiku novirzīšanās dēļ. Šis infrastruktūras izaicinājums nāk sliktākajā iespējamajā laikā, jo reģions jau tagad cieš no spiediena, ko rada palielināts svārsts.

Izglītības militarizācijas kritika

Diskusija par Bundesvēra lomu skolās nav jauna, taču tā kļuvusi sprādzienbīstamāka saistībā ar Ukrainas konfliktu un ar to saistītajām izmaiņām drošības debatēs. Skaļi Jakobīns Izglītība kļūst arvien militarizētāka, kas daudziem ekspertiem šķiet problemātiska. Jau tagad izskan priekšlikumi ieviest jaunatnes lietu virsnieku obligātus apmeklējumus no devītās klases, kas izskan dažādu pušu pretestība. Tiek prasīts, lai arī skolām būtu jāieņem militāras kritiskas pozīcijas un jārāda civilās alternatīvas. Atklāts paliek jautājums, cik neitrālu un līdzsvarotu informāciju patiesībā var nodot jaunatnes virsnieki, jo viņi ir pakļauti militārajai komandai.

Tāpēc prasības pēc līdzsvarotas politiskās izglītības un pilsoniskās perspektīvas stiprināšanas ir aktuālākas nekā jebkad agrāk. Arī pašreizējās vāciešu un bundesvēra attiecības uzrāda skaidru tendenci: ja agrāk tuvumu Bundesvēram raksturoja vienaldzība, kopš tā laika šī attieksme ir mainījusies. Šobrīd aktīvi darbojas gandrīz 90 jaunatnes virsnieki, lai veicinātu izpratni par drošības jautājumiem, taču jāskatās, kā sabiedrība uz šo tendenci izturēsies.

Pie šāda fona kļūst skaidrs, ka Vācijas izglītības ainavā joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu – gan attiecībā uz Bundesvēra lomu, gan kopējo nākamo paaudžu izglītības veidošanas stratēģiju.