Bundeswehr debates skolās: militarizācija vai politiskā izglītība?

Bundeswehr debates skolās: militarizācija vai politiskā izglītība?

Norddeutschland, Deutschland - Pēdējo mēnešu laikā diskusija par Bundeswehr klātbūtni ir ierakstījusi skolās. Jo īpaši kopš Ukrainas konflikta jaunatnes virsnieki arvien vairāk ir pieprasījuši nodot politisko izglītību. "Mēs neesam šeit, lai veicinātu militāro dienestu," skaidro kapteinis Deivids Matei, jaunatnes virsnieks, kurš aktīvi darbojas skolās. Tomēr šo perspektīvu stingri apstrīd gan kreisā frakcija, gan arodbiedrība un zinātnes savienība (GEW), kas pieprasa, lai Bundeswehr atceltu skolu sistēmu un tā vietā paļautos uz miera izglītību. Saskaņā ar rnd , kas ir terri, kas ir terri. ir arī skeptiski apskatīti Bundeswehr klātbūtne.

Bavārijā štata valdība pat plāno likumu, kas ir paredzēts, lai atvieglotu piekļuvi Bundeswehr universitātēs, savukārt mainītā drošības situācija Eiropā pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai un cīņām Izraēlā un Palestīnā tiek izmantoti kā pamatojums. Kritiķi baidās, ka šādi likumi varētu pārstāvēt ne tikai militārā dienesta reklamēšanu, bet arī militarizēt sabiedrību. "Izglītībai un militārpersonām nav nekāda sakara viena ar otru," ZDF intervijā sacīja Maikls Šulze no Vācijas miera biedrības VK rīkotājdirektora Glikera.

piepilsētas problēma Ziemeļvācijā

Ja jūs daudz ceļojat Vācijas ziemeļdaļā, tagad varat sagatavoties grūtam laikam. No augusta Hamburgas-Berlin dzelzceļa līnija tiks slēgta plašai vispārējai atjaunošanai līdz 2026. gada aprīlim. Meklenburgas rietumu Pomerānijas un Brandenburgas piepilsētas iedzīvotājiem tas nozīmē, ka viņiem ir jāpārslēdzas uz autobusiem. Ilgstošu vilcienu vilcieni maršrutam būs apmēram 45 minūtes ilgāk novirzīšanās dēļ. Šis infrastruktūras izaicinājums notiek ļoti nelabvēlīgā laikā, jo reģions tik un tā cieš no palielināta piepilsētas skaita spiediena.

Kritika par izglītības militarizāciju

Diskusija par Bundeswehr lomu skolās nav jauna, taču tā ir ieguvusi Ukrainas konflikta sprādzienbīstamību un ar to saistītās izmaiņas drošības debatēs. Saskaņā ar Jacobin Izglītība tiek arvien vairāk militarizēta, ko daudzi eksperti jūtas problemātiski. Jau ir ieteikumi, kā ieviest obligātas vizītes jaunatnes virsniekiem no devītās klases, kas atbilst dažādu pušu pretestībai. Ir nepieciešams, lai skolām būtu jāņem arī militārie kritiski amati un jāparāda civilās alternatīvas. Joprojām paliek jautājums, kā faktiski var nodot neitrālu un līdzsvarotu jaunatnes virsnieku informāciju, jo viņi ir karavīru pakļautībā.

Tāpēc prasības pēc līdzsvarotas politiskās izglītības un civilo perspektīvu stiprināšana ir aktuālākas nekā jebkad agrāk. Pašreizējās attiecības starp vāciešiem ar Bundeswehr arī parāda skaidru tendenci: lai arī Bundeswehr tuvumam iepriekš ir raksturīga vienaldzība, šī attieksme kopš tā laika ir mainījusies. Gandrīz 90 jaunatnes virsnieku šobrīd aktīvi veicina izpratni par drošības jautājumiem, taču joprojām ir jāredz, kā sabiedrība novērtēs šo tendenci.

Ar šādu fonu kļūst skaidrs, ka Vācijas izglītības ainavā joprojām ir daudz jautājumu - gan Bundeswehr loma, gan vispārējā stratēģijā, lai veidotu nākamo paaudžu veidošanos.